Putina nominēšana izsaukusi diskusiju. Simtreiz dzirdētas asprātības, četri pieci kopdomas šabloni, tūkstoš gadu vecas bažas. Cik tad vienu un to pašu var malt?
Beigsim paši vienreiz jaukties Krievijas iekšējās lietās. Latvieši, kuri ir tik sašutuši, ja Krievija mēģina komentēt notikumus Latvijā, tomēr noteikti labāk zina, kāds prezidents ir vajadzīgs krieviem. Tagad sevi par mēreniem uzskatošie par Krievijas vadību izsakās tā, kā Krievijā par Latviju parasti mēdz izteikties Žirinovskis.
Tāda augsta ranga Vienotības politiķe salīdzina kaimiņvalsts vadītājus ar pekles izdzimumu. Mērena partija, nekādi ne radikāļi.
Kur tālāk? Kā veidosim attiecības, ja vispār veidosim? Varbūt celsim mūri vai emigrēsim uz Īriju jau simtprocentīgi visi?
Kaimiņvalstis neizvēlas. Vladimirs Putins visdrīzāk būs nākamais Krievijas prezidents. Mums vajadzēs uzturēt attiecības ar Putina vadītu Krieviju. Valsti, kura beidzot jāpieņem tāda, kāda tā ir.
Krievijā ir stipra centralizēta vara, un tā atbilst tam, kā krievi izprot demokrātiju. Tas varbūt ir trūkums. Tikai - kam? Krieviem vai amerikāņiem?
Latvijas valsts vara lielā mērā vispār ir deleģēta starptautiskām struktūrām. Tas ir mūsu ideāls. Krievi tā nevēlas, viņi mēģina valsti vadīt paši.
Nekāds diktatorisms mūsu dienās neļautu noturēties pie varas Putinam, ja viņa politikai nebūtu pietiekami liela atbalsta krievu tautā.
Mums tas var nepatikt. Tikai Krievijas iekārta nav domāta mums, bet krieviem. Un no krievu viedokļa šai viņu iekārtai bez visiem mīnusiem ir vismaz viens liels pluss.
Lai kāds ir Krievijas prezidents, viņš ir krievs. Stipra prezidenta vara nozīmē, ka Krieviju vada varbūt daži, bet krievi. Varas centrs neatrodas nekur citur, bet Maskavā.
Krievijai vienmēr būs interese par Latviju. Tāda ir lietu daba un nekad nebūs tā, ka Krievija neliksies par Latviju ne zinis.
Mūsu spēkos nav izmainīt Krieviju, bet, atrodoties NATO sastāvā, varam atmest kompleksus.
Lai normāli sadzīvotu ar kaimiņu, nemēģinot pāraudzināt lāci.