Pret Latviju maiņu negaida
V. Putina kandidēšana 2012. gada martā gaidāmajās prezidenta vēlēšanās bija visticamākais scenārijs, norādījis politologs Andris Sprūds. Vienīgais pārsteigums ir tas, ka lēmums izziņots vēl pirms decembrī paredzētajām parlamenta vēlēšanām, kas vēsta par V. Putina augošo nedrošību.
Lai gan iespējama skarbāka retorika un asāki paziņojumi, Krievijas ārpolitikā dominēšot piesardzība, un straujas pārmaiņas attiecībās ar Latviju nav gaidāmas. «Krievija nemēģinās iziet uz konfrontāciju,» uzsverot valsts ekonomisko ieinteresētību sadarbībā ar Rietumiem, sacīja A. Sprūds. Valsts pati atzinusi, ka pēdējos gados tās ekonomika nav bijusi veiksmīga un daudz cietusi pasaules finanšu krīzē. Tieši ekonomiskā attīstība lielā mērā ietekmēs Krievijas ārpolitiku, tomēr nozīmīgs būs arī Rietumu viedoklis par vēlēšanām Krievijā un vērtējums par to, cik godīgas tās bijušas.
Daudz ko izšķiršot tas, kāds būs V. Putina jaunais prezidenta «džentlmeņa komplekts», proti, vai gaidāma jauna drošības stratēģija un aizsardzības doktrīna, taču šobrīd Krievijas un Rietumu attiecībās eksperts izmaiņas neprognozē.
Paredz stagnāciju
Izskanot D. Medvedeva aicinājumam prezidenta krēslā atgriezties V. Putinam, ASV un Vācija solīja turpināt draudzīgu attiecību virzību ar Krieviju. Tomēr eksperti prognozē, ka D. Medvedeva prezidentūras laikā panāktais uzlabojums sadarbībā draud pāraugt strikti vēsās biznesa attiecībās.
Kritiķi norāda, ka V. Putina atgriešanās Kremļa saimnieka godā iezīmēs Brežņeva laikiem līdzīgu stagnāciju, jaunu korupcijas uzplaukumu un demokrātijas norietu. «Šis ir pierādījums Krievijas politiskajā elitē augošajai stagnācijai un nozīmē, ka Putina kungs, ja tiks ievēlēts, valdīs nākamos 12 gadus līdz 2024. gadam,» aģentūrai Reuters norādījis Jeļcina fonda pārstāvis Jevgeņijs Volks.
Izmaiņas konstitūcijā paredz, ka prezidentūras termiņš būs seši gadi līdzšinējo četru vietā. Amatu drīkst ieņemt ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.
Sestdienas Maskavas valdošās partijas Vienotā Krievija kongresā izteiktais paziņojums darījis galu mēnešiem ilgām spekulācijām par to, kurš no abiem Krievijas līderiem startēs prezidenta vēlēšanās. Vienotā Krievija dominē valsts politiskajā dzīvē, un eksperti prognozē, ka prezidenta krēsls V. Putinam, kurš Krieviju vadīja no 2000. līdz 2008. gadam, jau ir garantēts, ziņo raidsabiedrība BBC.
V. Putins jau izteicis vēlmi premjera amatā redzēt D. Medvedevu, izsaucot plašu finanšu ministra Alekseja Kudrina kritiku. Ministrs paziņojis, ka negrasās strādāt D. Medvedeva valdībā, norādot uz asām domstarpībām par ekonomisko politiku.