Viņš piedāvā atjaunot padomju gados pastāvējušo fiziskās sagatavotības normatīvu programmu un ieviest «pareizas un vienotas» vēstures izpratnes mācīšanu Krievijas jaunatnei.
Ņem līdzi Sīgalu
Pagājušajā nedēļā Krievijas galvaspilsētā Maskavā darbu sāka jauns cīņas mākslu centrs, kura svinīgā atklāšana bija uzticēta prezidentam V. Putinam, kurš ir valstī zināmākais džudo un sambo cīkstonis. Lai paspilgtinātu pasākuma nozīmību prezidents jaunajā sporta centrā ieradās kopā ar Holivudas grāvējfilmu zvaigzni Stīvenu Sīgalu.
Uzrunā klātesošajiem V. Putins šausminājās par bērnu un jauniešu fizisko veselību, kas esot tik kritiskā stāvoklī, ka divām trešdaļām no visiem Krievijas iedzīvotājiem vecumā līdz 14 gadiem ir diagnosticētas hroniskas saslimšanas.
Viņaprāt, valstij ir jārīkojas radikāli, lai piespiestu bērnus un jauniešus pievērsties fiziskām aktivitātēm. «Mums nedrīkst būt bērni, kuri sporta stundu laikā sēž. Visiem ir jānodarbojas ar sportu, visiem bez izņēmuma,» paziņoja Kremļa saimnieks, kurš Krievijas medijos nereti tiek rādīts kā fiziski aktīvs un veselīgs cilvēks bez kaitīgiem ieradumiem.
Lai risinātu samilzušo problēmu, V. Putins piedāvāja atjaunot padomju laika fiziskās sagatavotības normatīvu programmu, kas savulaik saīsināti tika dēvēta par GDA (Gatavs darbam un PSRS aizsardzībai).
1984. gadā izdotajā Populārajā medicīnas enciklopēdijā rakstīts, ka GDA mērķis ir «veicināt padomju cilvēku morālo izaugsmi, vispusīgu harmonisku attīstību, labas veselības un radošas aktivitātes ilgu saglabāšanos, kā arī iedzīvotāju sagatavošanos augstražīgam darbam un Dzimtenes aizsardzībai».
«Sistēmas atjaunošana jaunā, mūsdienīgā formātā dotu nozīmīgu labumu. Bērniem ir jākļūst stipriem, veselīgiem, viņiem jāmīl sports un jābūt iespējai ar to nodarboties,» rakstīts V. Putina runas atreferējumā Kremļa oficiālajā interneta vietnē. «Viņiem ir jāzina, kā aizsargāt sevi un savu ģimeni. Galu galā viņiem ir jābūt spējīgiem aizstāvēt savu tēvzemi.»
Novērš uzmanību
Nevienam īsti nav skaidrs, kā prezidenta plāns darbosies dzīvē, bet pats V. Putins uzskata, ka tas ir jāīsteno bez ideoloģiskā fona, radot nacionālās vadlīnijas, pēc kurām obligāti būs jāvadās visām skolām un pašvaldībām.
Idejas atbalstītāji uzskata, ka vispārēja iedzīvotāju fiziskā stāvokļa uzlabošana dotu labumu Krievijas bruņotajiem spēkiem. «Krievijai ir garas robežas, tādēļ ir nepieciešamas uzticamas rezerves mūsu bruņotajiem spēkiem. GDA atjaunošana ne tikai palīdzētu jauniešiem sagatavoties militārajam dienestam, bet ļautu uzlabot arī sociālās pozīcijas,» uzskata Dmitrijs Gaļockins, kurš vada Kremļa paspārnē esošo Sabiedrisko palātu.
Kritiķi domā, ka GDA atjaunošana ir paredzēta, lai novērstu sabiedrības uzmanību no valsts līdzekļu izšķērdēšanas, kas visu acu priekšā notiek 2014. gada ziemas olimpisko spēļu mājvietā Sočos. «Ņemot vērā, cik daudz naudas ir izkūpējis gaisā, šis ir vispareizākais laiks pateikt krieviem, ka varasiestādes neatbalsta tikai profesionālo sportu, bet ir ieinteresētas arī tautas sporta popularizēšanā,» Krievijas sporta informācijas aģentūras Stadion eksperts Eduards Sorokins stāsta izdevumam The Christian Science Monitor.
Helsinki bijis drauds
Pirms dažām nedēļām V. Putins ierosināja sarakstīt vēstures mācību grāmatu, kurā būtu vienots skats uz Krievijas vēsturi, nevis dažāda tās interpretācija, bet pagājušajā nedēļā Krievijas prezidents sniedza piemēru tam, kādai vajadzētu būt «pareizai» vēstures izpratnei.
Aizvadītajā ceturtdienā, tiekoties ar Krievijas Kara - vēstures biedrības locekļiem, V. Putins centās attaisnot 1939. gada beigās un 1940. gada sākumā notikušo Padomju Savienības uzbrukumu Somijai.
Prezidents paziņoja, ka toreizējais padomju līderis Jo-sifs Staļins sāka karu ar Somiju, lai censtos izlabot kļūdu, ko esot pieļāvuši boļševiki, pēc 1917. gada revolūcijas ļaujot somiem nodibināt neatkarīgo valsti tādās robežās. «Pat virspusēja analīze ļauj secināt, ka Somijas robežas atrašanās 17-20 kilometru no Pēterburgas bija pietiekami liels drauds piecu miljonu iedzīvotāju lielajai pilsētai. Nācās karot,» V. Putina teikto citē Krievijas ziņu aģentūra Interfax.
V. Putins arī aicināja izveidot memoriālus, lai pieminētu Ziemas karā, kas norisinājās no 1939. gada novembra līdz 1940. gada martam, kritušos vairāk nekā 120 tūkstošus padomju karavīru.
Tikšanās laikā Krievijas prezidents arī pasniedza valsts apbalvojumus Kara - vēstures biedrības locekļiem. Vienu no tiem saņēma arī V. Putina draugs motociklistu kluba Nakts vilki vadītājs Aleksandrs Zaldostanovs.