vietu Pasaules kausa (PK) posmā Zviedrijā, bet Kristaps Zvejnieks visaugstākā līmeņa sacensībās Francijā ieguva 39. vietu slalomā, esot salīdzinoši tuvu tam, lai kvalificētos otrajam braucienam, un atstājot aiz sevis tituliem bagāto horvātu Ivicu Kosteliču… Kalnu slēpošanas sezona atklāta salīdzinoši nesen, un mūsu jaunā sportistu paaudze turpina iepriekšējos gados iesākto - pakāpenisku, bet regulāru un nemainīgu progresu pa karjeras kāpnēm.
«Pieļāvu kļūdas trases augšdaļā, ko parādīja arī starplaiks, kas tajā distances posmā bija pārāk liels, bet par pārējo distanci un startu kopumā esmu apmierināts. Es apzinos savas kļūdas, kas ir ļoti svarīgi,» sevis iespēto PK posmā Francijā komentēja Latvijas izlases līderis Kristaps Zvejnieks. Savā iecienītākajā kalnu slēpošanas kūrortā Valdizērā un savā labākajā disciplīnā slalomā mārupietis palika 39. vietā. Nekvalificēšanās otrajam braucienam lika pamest Valdizēru bez nopelnītajiem FIS punktiem, taču tik tuvu debijai PK posma otrajos braucienos Kristaps vēl nekad nebija bijis. Līdz kārotajam trīsdesmitniekam pietrūka 0,68 sekundes. Salīdzinājumam - pirmā brauciena uzvarētājs Henriks Kristofersons trešā labākā rezultāta īpašnieku francūzieti Aleksu Pinturo apsteidza par 0,79 sekundēm. Pēc tam sportistu rezultāti bija daudz blīvāki.
Kristapa iespējas negatīvi iespaido arī vēlais starta numurs. Valdizērā viņš startēja 61. no 73 dalībniekiem, kad trases stāvoklis vairs nebija ne tuvu tik labs kā sportistiem, kuri startēja pirms viņa. Neviens no konkurentiem ar vēl zemāku starta numuru nebija ātrāks par Kristapu, bet aiz viņa palika tādi pieredzējuši sportisti kā zviedrs Aksels Beks, kurš pasaules rangā slalomā ieņem 18. vietu, un pazīstamais horvāts Ivica Kosteličs, kurš vēl pirms trim sezonām PK posmos deviņas reizes kāpa uz goda pjedestāla, taču pēdējos gados biežāk atrodams pirmā trīsdesmitnieka beigās. Un tas ir tikai starp 49 finišējušajiem. Taču uzskaitīt tos vīrus, kuri trasē riskēja, lai pacīnītos par goda pjedestālu, taču krita, būtu lieki un muļķīgi prātīgāk braucošā Kristapa kontekstā.
Jāpiebilst, ka PK posmi ne tuvu nav tas pats, kas pasaules čempionāts vai olimpiskās spēles, kur dalībnieku skaits no katras valsts ir ierobežots, kā dēļ latviešiem ir iespējams pacīnīties par mazliet augstākām vietām. Valdizērā startēja astoņi austrieši - pieci norvēģi, septiņi zviedri, seši francūži. Piemēram, pēdējās olimpiskajās spēlēs Sočos 2014. gadā maksimālā dalībnieku kvota kungiem bija 14 dalībnieku (tikai Austrijai) piecām dažādām disciplīnām. Tātad slalomā piedalīties varēja tikai četri austrieši.
Taču visi blakus faktori, kas apgrūtina Kristapa mērķa - punktu gūšanu PK posmā - sasniegšanu, ir gan jāņem vērā, vērtējot viņa sniegumu, gan jāignorē. Kā pats Kristaps saka - izdevīgāks starta numurs ir jānopelna. Un tas jādara zemāka līmeņa sacensībās: Eiropas kausa (EK) posmos un FIS kategorijas sacensībās. Tur mūsu kalnu slēpotājiem ne tik svarīga ir iegūtā vieta, bet gan laika deficīts pret uzvarētāja rezultātu un viņa pozīcija pasaules rangā. Zaudēt divas sekundes ranga pirmā simtnieka pārstāvim ir izdevīgāk nekā sekundi zemāka līmeņa sportistam.
Lai iegūtu labākus starta numurus PK posmos un uzlabotu izredzes iegūt augstāku vietu, mūsu sportistiem jāgūst panākumi līmeni zemāk. Ar šo uzdevumu latviešiem šosezon klājas itin labi, ja neskaita Kristapu, kurš decembra sākumā EK posmā Norvēģijā neparādīja savu labāko sniegumu, ar 43. vietu slalomā nopelnot tikai 46,18 FIS punktus (karjeras rekords ir deviņi punkti aprīlī FIS sacensībās Krievijā). Pārējie Latvijas kalnu slēpotāji labo personiskos rekordus. Agnese Āboltiņa nedēļas laikā pa diviem lāgiem laboja personiskos rekordus milzu slalomā (38,01) un slalomā (31,36), Evelīna Gasūna ar uzvaru FIS sacensībās Somijā bija tuvu savam rekordam slalomā (34,83 pret 34,27), viņas vecākā māsa Lelde novembrī slalomā iekrāja solīdus 32,32 punktus Zviedrijā (rekords gan ir 21,51, kas sasniegts pirms gada), Miks Zvejnieks Somijā neatpalika daudz no sava personiskā rekorda slalomā (34,39 pret 25,99), apritē iekļaujas arī jaunākie sportisti.