E.Zalāna aicinājums nešūpot V.Dombrovska valdību, vienlaikus paplašinot koalīciju un samazinot ministriju skaitu, ir ļoti pretrunīgs. To pat nevar nosaukt par politisko retoriku, bet gan tikai kārtējo «zalānismu», un nav skaidrs, ko Tautas partija ar to bija domājusi. Vajag ļoti lielu izdomu, lai paziņotu kaut ko tādu. Ja cilvēks runā par koalīcijas stabilitāti, vienlaikus pārdalot ministrijas, tad tur ir jābūt īpašai loģikai. Šāds solis nav iespējams. Par šādas idejas sekām ir pat grūti ru nāt. Jāatgādina, ka E.Zalāns savulaik jau paspēja piedāvāt pilnīgi neadekvātu lēmumu pieņemšanas optimizācijas plānu. Man nav skaidrs, kā kaut ko tādu varēja izdomāt cilvēks, kurš ir bijis gan ministrs, gan arī premjerministra biroja vadītājs.
Tautas partija pēdējā pusgada laikā mēģina iezīmēt sevi, atrast savu seju, un arī attiecīgo paziņojumu varētu uzskatīt par mēģinājumu kaut ko darīt šajā jomā. Vienīgi šāds paziņojums ir bez seguma. Nav nekādu konkrētu skaitļu, netiek pateikts, uz kuras partijas rēķina šāda paplašināšana varētu notikt. Savukārt attiecībā uz ministriju skaitu samazināšanu jāteic, ka es šādu nostāju atbalstu. Manā skatījumā Latvijas valdībā nav nepieciešams vairāk par septiņām astoņām ministrijām, un nav skaidrs, kāpēc pašreizējā koalīcijā par šo jautājumu joprojām nav nopietni diskutēts. Grūti ir iedomāties, kā pašreizējā koalīcija varētu uztvert ministriju skaita samazināšanas jautājumu. Turklāt diez vai ir iespējams paplašināt koalīciju un samazināt ministriju skaitu vienlaikus.
Koalīcijas paplašināšanai ir kaut kāda jēga vienīgi tad, ja to izmanto kā īpašu taktisku soli. Jāsaprot, ka koalīcija, kuras balsu skaits Saeimā ir būtiski lielāks par nepieciešamo minimumu, nav īpaši izdevīgs tās dalībniekiem. Koalīcijas paplašināšana nozīmē dalīšanos varā, ko neviens negrib darīt. Nav arī skaidrs, kuras no ministrijām Tautas partija varētu gribēt likvidēt. Grūti saprast, ko šī partija ar attiecīgo paziņojumu vispār bija domājusi.
Paužot šādus paziņojumus, Tautas partija tā arī nepasaka, uz kā rēķina šo koalīciju varētu paplašināt. Šāds gājiens vairāk izskatās pēc mēģinājuma iedzīt strupceļā jau esošos koalīcijas partnerus Jauno laiku un TB/LNNK. Reālākā iespēja, uz kā rēķina šādu procesu varētu veikt, ir Saskaņas centrs. Tomēr šeit jāņem vērā, ka gan Jaunais laiks, gan arī tēvzemieši ir paziņojuši, ka nestrādās kopā ar šo politisko spēku. Protams, ir iespējams izveidot koalīciju, kurā būtu lielāks dalībnieku skaits, taču to var izdarīt, realizējot nevis paplašināšanu, bet gan valdības krišanu. Savukārt, ja tiek runāts par ministriju samazināšanu, tad šeit jau ir darbs ar sabiedrību. Man vienīgi nav skaidrs, kā gan ir iespējams, ka Tautas partija, kam ir liela ietekme gan Saeimā, gan valdībā, joprojām nav spējusi īstenot savu ministriju skaita samazināšanas plānu.