Patlaban Eiropas Savienības (ES) izpratnē ReShape nav īsti definējams kā uzņēmuma pārstrukturizēšanas plāns, tāpēc EK varētu secināt, ka aviokompānijai sniegtais valsts atbalsts nav uzskatāms par likumīgu, un pieprasīt atmaksāt ieguldīto, kas varētu būt aptuveni 100 miljoni latu.
Vairāk nekā 20 lappušu garajā dokumentā atklājies, ka EK visus sešus valsts sniegtos aizdevumus airBaltic pagaidām vērtē kā, iespējams, neatļautu valsts atbalstu. Vēl vairāk - ziņojumā teikts, ka pēc Latvijas krājbankas darbības apturēšanas aviokompānijai tika dota iespēja izņemt apmēram 2,8 miljonus eiro (Ls 1,96 miljoni), kamēr citiem kredītiestāde jau bija slēgta. «Naudas pārvedums uz airBaltic piederošu alternatīvu bankas kontu bankā Swedbank varēja nozīmēt priekšrocību uzņēmumam, jo attiecīgajā laikā šāda veida darījumus nedrīkstēja veikt nevienam Latvijas krājbankas klientam,» teikts publicētajā vēstulē.
Premjerministrs Valdis Dombrovskis laikrakstam Dienas Bizness EK secināto vērtē kritiski: «Darbam ar EK airBaltic ir izveidojusi ekspertu komandu, lai skaidrotu mūsu pozīcijas un novērstu iespēju, ka bijušais akcionārs Baltijas aviācijas sistēmas savā sūdzībā ir maldinājis EK. Ierēdņu un juristu uzdevums ir pārliecināt EK, un tas tiks darīts.» V. Dombrovskis arī piebilda, ka valdība ir rīkojusies saskaņā ar privātā investora principu un ir izpildījusi savas saistības.
ES izdevums raksta, ka Latvijas atbalsts airBaltic EK pieredzē nebūtu bezprecedenta gadījums, jo pērn EK par nelikumīgu atzina valsts atbalstu Ungārijas aviokompānijai Malev.