ASV vēstniece ANO Sūzana Raisa veto nodēvēja par kaunpilnu un aizrādīja, ka jebkurā turpmākā asinsizliešanā vainojama Krievija ar Ķīnu. Lielbritānija uzsvēra, ka veto šausmina, savukārt vienīgā arābu valsts pārstāve Drošības padomē - Maroka - sacīja, ka veto izraisa «dziļu nožēlu un vilšanos», informēja BBC.
Krievija iebilda, ka rezolūcija vērsta tikai pret B. el Asada spēkiem un nenosoda vardarbību bruņoto opozicionāru rindās. Krievijas vēstnieks ANO Vitālijs Čurkins uzsvēra, ka plāns «pietiekami labi neatspoguļo patieso situāciju Sīrijā», ziņoja RIA Novosti.
Rietumi kā nepieņemamus noraidīja Krievijas piedāvātos labojumus rezolūcijā un uzsvēra, ka galvenā atbildība par asinsizliešanu gulstas tieši uz B. el Asada pleciem. Maskava uzstāj, ka nepārtrauks ieroču eksportu uz Sīriju. Krievijas premjers Sergejs Lavrovs otrdien Damaskā tiksies ar B. el Asadu, lai apspriestu konflikta politiska risinājuma iespējas, taču sīkākas detaļas neizpauž.
Opozīciju atbalstošie sīrieši nosodīja krievu un ķīniešu veto. Opozicionāri uzsvēra, ka līdz ar to «izsniegta licence nogalināt», un aicināja abas valstis pārdomāt.
Rietumvalstis mēnešiem cenšas pārliecināt Krieviju par labu rezolūcijai. Maskava pret to iebilst, vainojot Rietumus militāras iejaukšanās un režīma maiņas kārē. Krievija un Ķīna jau oktobrī bloķēja pirmo iecerēto rezolūciju. Kopš tā laika Sīrijā dzīvību zaudējuši vēl ap trim tūkstošiem cilvēku, kopējam upuru skaitam, pēc ANO aplēsēm, sasniedzot vismaz 5400 cilvēku.