Kopā trīspadsmit
Rīgas domes oficiālajos paziņojumos par egļu iedegšanu uzsvērts, ka galvenās egles šogad ir trīs, tomēr domes sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Dzintra Āboliņa zina stāstīt, pilsētā kopā ir 13 lielās un 56 mazās egles. Pakāpeniski pilsētā parādās arī svētku noformējums - plakāti, spuldzīšu virtenes un izgaismoti objekti: auseklīši, zvaigznes, lodes, leduspuķes, pilošas lāstekas. Paredzēts, ka pilsētas centrā šogad būs sniegavīri un Bastejkalnā «ieradīšoties» bebru ģimene. Paralēli no 7. decembra līdz 13. janvārim notiek vides objektu festivāls Ziemassvētku egļu ceļš 2012, kurā būs skatāmi piecdesmit Egļu stāsti - gan izcilākie iepriekšējo gadu, gan šogad tapuši vides mākslas objekti. Festivāla nodrošināšanai piešķirti Ls 80 000.
Sociālajos tīklos parādījies ierosinājums turpmāk Rīgai egles necirst, mērs tās varētu apžēlot, līdzīgi kā ASV prezidents pirms Pateicības dienas apžēlo tītaru. «Vārds «apžēlot» nav īsti pareizs. Katru reizi, kad tiek nocirsta viena egle, mēs vietā stādām desmit, lai Rīgas domei būtu, no kā izvēlēties, arī sagaidot 2060. gadu,» atbild Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC), kurš uzskata, ka mākslīgās egles izskatās slikti. Līdz šim gan galveno egļu meklēšanas pasākums kopā ar žurnālistiem tradicionāli ietilpst domes sabiedrisko attiecību plānā. Šogad egles tika raudzītas starp Cenu tīreli un Gailīšu purvu, kur aug 50 gadu vecas, savulaik papīra ražošanai stādītas egles. Līdzīgi kā Rīgā, arī Jūrmalā ir trīs galvenās egles - Dubultu laukumā, Horna dārzā Majoros un Kauguros.
Daudzas pasaules pilsētas cīnās par godu saukties par pirmās izrotātās eglītes pilsētu, un mums Rīgas stāsts ir jāpopularizē, norāda kultūras socioloģe Dagmāra Beitnere. «Egle ir mūžības simbols, un baltiem tas ir svarīgs koks - atcerēsimies, ka lietuviešiem Egle ir sievietes vārds,» norāda D. Beitnere un uzsver, ka senie latviešu priekšteči konvertēja šeit ieviesto kristietību un ietekmēja arī iebraucēju paradumus. «Stāsti saplūst, robežas ir grūti nodalāmas,» uzskata socioloģe.
Izvēlas mākslīgās
Aptaujājot daudzas Latvijas pilsētas, atklājas samērā raiba aina. Dažviet šogad nopirktas jaunas sintētiskās egles. Aptuveni par Ls 24 000 šāda egle uzstādīta un izrotāta Ventspilī. Uz Dienas jautājumu par šādu izvēli saņēmām atbildi, ka saskaņā ar pasaules praksi Ziemassvētku egles tiek veidotas kā vides instalācijas ar dažnedažādu krāsu un elementu izmantojumu. «Lai ieviestu jauninājumus un citādu pieeju arī pilsētas svētku noformējumam, tika izvēlēta mākslīga karkasa egle, tādējādi bagātinot un padarot krāšņāku svētku noformējumu,» teikts Ventspils domes atbildē. Arī Rēzeknē šogad nopirkta mākslīgā egle, kuru iedegs 16. decembrī, un tā būs apskatāma līdz vecajam Jaunajam gadam (pēc Jūlija kalendāra, ko izmanto pareizticīgie un vecticībnieki). Pati egle jau tagad esot uzstādīta, stāsta domes pārstāve Marina Sokolova. Agrāk Rēzeknē bijusi konstrukcija, kurā saliktas mazas eglītes (līdzīgi Ziemassvētku eglīti tradicionāli veido Bauskā u. c. pilsētās). Kopā ar montāžu jaunā egle izmaksājusi Ls 17 000.
Egļu iedegšana ir priekšā vēl daudzās pilsētās. Daugavpilī egli iedegs piektdien, tā esot ļoti skaista, atvesta no Ilūkstes novada. Tā kā rotājumi ir no pagājušā gada, egle un tās uzstādīšana pilsētai izmaksā tikai ap Ls 400, norāda Daugavpils domes pārstāve Līga Korsaka. Arī Jēkabpilī egles iedegšana vēl priekšā - 14. decembrī -, jo parasti pasākumu rīko decembra otrajā nedēļā. Jelgavā egli iededz šodien, un atšķirībā no citiem gadiem, kad īpašā konstrukcijā iestiprināja vairākas mazas eglītes, šogad Lielās ielas remonta dēļ šo konstrukciju neuzstādīs, bet būs viena 19 metru augsta egle, stāsta domes pārstāve Egita Veinberga. Liepājā ir otrādi - agrāk likta viena egle, kas vējā apgāzusies un lūzusi, tāpēc tagad pilsētu rotā 12 metru augsta konstrukcija, kas sastāv no aptuveni 600 mazākām eglītēm, kas iegādātas kokaudzētavā Īve. Tur katru gadu egļu audze tiek retināta, lai kokiem būtu telpa, kur augt. Egles izmaksas, kas ietver gan karkasa atjaunošanu un uzstādīšanu, gan eglīšu iepirkšanu un visus rotājumus, ir Ls 3500, norāda domes speciāliste Evita Enģele.
Tā kā Valkai ir kaimiņpilsēta Valga Igaunijā, šogad pirmo reizi abās robežas pusēs egles iedegtas vienlaicīgi. «Igauņi nošpikoja no mums, viņi agrāk šādu pasākumu nerīkoja,» stāsta Valkas novada domes pārstāve Inguna Medne. Decembrī Valkā tradicionāli notiek svētku tirdziņš, kura dalībnieki nemaksā dalības maksu, bet dod kādu mantu izsolei, savukārt tajā iegūto naudu ziedo kādam mērķim. Pērn līdzekļus ziedoja jauniem eglītes rotājumiem, un šogad tādi iegādāti - gan bumbas, gan lampiņas -, summu I. Medne nezināja nosaukt.