Firmas _Norma-A_ (strādā ar _Ecolines_ zīmolu) valdes priekšsēdētājs Andris Podgornijs skaidro - firma apzinās, ka šāda problēma pastāv, un esot jau vairākkārt lūgusi autoostu to atrisināt. Savukārt autoostas pārstāvis apgalvoja, ka šobrīd jau tiekot darīts viss iespējamais.
«Bagāžu dalīja pēc numuriņiem, tāpēc ar to nekādu problēmu nebija, bet, kamēr tas notika, šaurajā ejā starp diviem autobusiem, kur stāvējām, bija liela drūzma. Kādā brīdī māsa pamanīja, ka viņas rokassomiņa ir atvērta un steigšus attālinās aizdomīga izskata sieviete. Arī mana mugursoma bija attaisīta, bet nekā vērtīga tur nebija, tāpēc nekas paņemts netika,» atceras Laura. Kad viņas par to runājušas ar māsu, to padzirdējusi arī kāda cita pasažiere, kas viņām parādījusi savu rokassomiņu, kurai, cenšoties no mugurpuses to atraut vaļā, kāds bija saplēsis rāvējslēdzēju.
«Šī problēma nav vakar radusies, un tāpēc mūsu autobusos ir stjuartes, kuras brīdina par to pasažierus. Zinām, ka tur ir viena «brigāde» - viens velk ārā no kabatas un atdod otrajam, bet trešais novērš uzmanību, un tā viss aiziet «pa riņķi». Tie ir kādi trīs četri cilvēki, no kuriem viena ir sieviete un viņi tur jau gadiem staigā apkārt,» Dienai sūkstījās A. Podgornijs. Viņš teica, ka stjuartes zagļus pat pazīstot pēc sejas un esot par to ziņojušas autoostas apsardzes dienestam, bet neviens par to neesot licies ne zinis. Ecolines esot arī lūgusi autoostu izvietot uz peroniem novērošanas kameras, jo tā neesot vienīgā autoostas teritorijā strādājošā firma, kura saskaras ar šo problēmu, tādēļ autoostai būtu jāuzņemas atbildība un problēma jānovērš.
Apvainojumiem bezdarbībā gan kategoriski nepiekrīt Rīgas Starptautiskās autoostas valdes priekšsēdētājas vietnieks Jānis Briedītis, kurš apgalvo, ka autoostā jau tā pie katra staba esot pa kamerai. «Es nezinu, kur vēl Rīgā ir tik labi nosegta visa teritorija kā autoostā! Ar kameru palīdzību esam notvēruši veselu virkni meklētu cilvēku, pat starptautiskus noziedzniekus. Piekrītu, ka mums te ir daudz kabatzagļu, un ir pat lūgts Kriminālpolicijai uz personīgas pazīšanās pamata, lai viņi nāk te dežurēt. Bet redziet, kabatzagļi jau ir ļoti profesionāli, un, pat ja viņus noķer, pēc kāda laika tiesa atkal izlaiž ārā. Tā ir cīņa ar vējdzirnavām,» viņš pesimistiski apgalvo. Papildu drošībai autoostai naudas šobrīd nepietiekot, jo krīzes laikā samazinājies pasažieru un pārvadājumu skaits. «Reisi pagājušogad tika samazināti par 30%, šogad - par 20. Pagaidām strādājam ar peļņu, bet par nākamo gadu vēl nav zināms,» viņš skaidro. Arī uz jautājumu, vai ar zagļiem nevarētu cīnīties, piemēram, ieviešot slēgtas bagāžas izsniegšanas zonas, J. Briedītis atbildēja: «Tā ir ļoti laba ideja! Tikai dabūjiet finansējumu! Tā jau var filozofēt stundām ilgi, bet jāvadās ir pēc praktiskām lietām - kur mēs atrodamies un kādi mums ir līdzekļi.»
Arī policija apzinās problēmas nopietnību un tai ir speciāla nodaļa, kas nodarbojas ar kabatzagļu apkarošanu, katru dienu patrulējot Rīgas Centrāltirgus un autoostas apkārtnē, Dienai skaidroja Valsts policijas pārstāvis Toms Sadovskis. «Šodien pat aizturēja divus kabatzagļus, bet kopā šogad autoostā fiksētas aptuveni 20 zādzību epizodes. No tām ir atklātas četras, un kopā ir astoņi aizturētie,» viņš stāstīja.
T. Sadovskis norādīja - ļoti iespējams, ka vairākas zādzības izdara vieni un tie paši zagļi, bet to pierādīt esot ļoti sarežģīti. Iespējamie sodi kabatzagļiem ir atkarīgi no nozagtā apjoma, bet parasti tie varot būt divus līdz četrus gadus ilgs cietumsods, arests vai naudassods. Cilvēki gan bieži nemaz nevēršoties policijā ar sūdzībām par nodarīto. «Bieži tiek apzagti tieši tie, kas brauc prom, un, protams, viņiem nav laika ņemties ar policiju. Es tomēr aicinātu cilvēkus ziņot par to biežāk, jo katra lieta, ko pastāsta, var parādīt zagļa rokrakstu - visiem zagļiem ir sistēma, pēc kuras viņi zog,» skaidro T. Sadovskis.