Ja cilvēks dara muļķības un citas neracionālas lietas savā guļamistabā, tā ir cilvēka privātā darīšana. Turpretī, ja cilvēks sastrādā muļķības un citas neracionālas lietas Latvijas Televīzijā, viņš ir vismaz tās ģenerāldirektors vai NRTP padomes vadītājs. Kas tad īsti, kā teiktu mīļais Domburs Jānis, notiek Latvijā (televīzijā)? Tā objektīvi un bezkaislīgi lūkojot.
Darbu LTV visdažādāko iemeslu dēļ pamet talantīgi, spriest un rīkoties spējīgi cilvēki. Ģiga & Co, Gorodecka & Co, Domburs &Co, Nagla, Streips u. c. Tā vietā, lai konkrēti un pozitīvi (skatītājiem, nevis politisko konjunktūru apkalpojošai LTV un NRTP vadībai) atrisinātu nesaprašanos un/vai konfliktus ar šiem, jāatzīst, ne tiem pēdējiem, «puišiem un meitenēm ciemā», LTV direktors baro publiku ar abstraktiem solījumiem, ka tiekot strādāts pie «jauniem formātiem» un raidījumu uzlabošanas. Kas konkrēti tie par «formātiem», un kā tieši kaut kas tiek uzlabots - noslēpums aiz septiņiem zieģeļiem. Uzlabojumu rezultātus neviens gan nav redzējis, jo, kā smejies, žurnālistu mums ir tik, cik viņu ir, jo īpaši talantīgu.
Runājot par lauciņu, kurā pats rosos, - kultūru -, tad visas kultūras raidījumu buķetes samīcīšana zem pusstundas universālā projekta 100 g kultūras nav vis uzlabojums, bet gan kultūras kā šķiras kastrācija Latvijas Televīzijā. Turklāt pati 100 g kultūras ideja «no visa pa bišķim» ož pēc paviršības - ja ar to saprot LTV vadītāja akceptētu savu darbinieku neracionālu garīgo resursu šķērdēšanu, lai «aptvertu neaptveramo». Jo Kultūras redakcijā strādā spējīgi «kadri», problēma, ka nevar no viņiem paģērēt, lai tie vienlaikus ir gan izklaidētāji, gan analītiski žurnālisti, gan efektīgas ekrāna personības un vēl paspēj apjēgt kultūras lauku Latvijā (par ārzemēm es neuzdrošinos pīkstēt), kurš šajos gados piedzīvo renesansiski vitālu daudzveidību. Rezultātā sanāk raidījumi, pat ja talantīgi, tomēr pavirši.
Ir vēl kāda nianse, kas skar «radošo darbu» arī teležurnālistikā. Nauda. Protams, var jau pairgt, ka «naudas vispār un vienmēr ir, bija un būs par maz», tikai raidījumu kvalitāti tas neuzlabos. Tomēr šķiet dīvaini, ka valsts finansētas iestādes vadītājs regulāri aizbildinās ar nožēlojamo faktu, ka, lūk, «daudzi žurnālisti» uzsaka darbu tāpēc, ka LTV nav «konkurētspējīga» atalgojuma. Te nu, kā smejies, ir vietā teikt - tieši tāpēc jau tu, cilvēk, esi iecelts par vadītāju ar tīri konkurētspējīgu algu, lai nevis īdētu, bet šo naudas problēmu risinātu. A problēma ir vienkārša - izlemt, kas Latvijas Televīzijai svarīgāks - Domburs un Streips vai reitingus nodrošinošs, truls, piedevām nesvaigs importa seriāls. Un tikai nevajag mānīties, ka LTV nav naudas. Sezonas big fail (lielā izgāšanās) seriālam Būt mīlētai taču nauda bija? Kāpēc tad tās «nav» nosacītā talanta «dombura» algošanai, lai cik tas maksātu? Esi direktors - rosies! Citādi sanāks, ka tagadējā LTV vadība vēsturē savu vārdu atstās ar spējīgu žurnālistu iztrenkāšanu un analītiski komentējošās žurnālistikas iznīdēšanu. Bet man mierinājumam laikam paliks vienīgais LTV oriģinālprodukts, kuru vērts skatīties, - Ielas garumā.