VRS koledžas kinoloģijas dienesta priekšnieks Uldis Barkāns Dienai skaidro, ka dienesta sunim jāatbilst vairākām prasībām: «Pirmkārt, veselība, otrkārt - suņa dabīgās īpašības. Tas ir, cik izteikti viņam no senča vilka mantotie bara, aizsardzības, medību instinkti. Ir speciāla testu sistēma, ar kuru, pielietojot dažādos kucēnu vecumos, nosakām, vai suns būs mums derīgs.»
Lielākā daļa četrkājaino robežsargu «pēc profesijas» ir pēddziņi. «Viņu galvenais uzdevums ir patrulēšana gar zaļo robežu, kur viņi uzrāda nelikumīgas robežšķērsošanas pazīmes un, ja nepieciešams, aiztur arī robežpārkāpējus,» klāstī U. Barkāns. VRS šobrīd ir aptuveni 130 dienesta suņu, un kārtīgs četrkājainais kolēģis maksā diezgan dārgi - no 600 līdz pat vairākiem tūkstošiem latu atkarībā no vecuma, tādēļ speciālisti Kinoloģijas centrā Rēzeknē suņus arī audzē. «Gadā paši iegūstam aptuveni četrus piecus metienus, no kuriem atlasām labākos kucēnus. Gada laikā VRS nepieciešami aptuveni 20 jauni kucēni,» stāsta U. Barkāns.
Jautāts, kādēļ tad norakstītie suņi nopērkami par tik lētu naudu, U. Barkāns norāda: «Cilvēkam, kurš viņus grib nopirkt, jārēķinās, ka suņa uzturēšana nav lēts prieks - mēnesī vismaz 30-40 latu. Turklāt pieci lati ir vērtība vecam sunim, kurš pie tam ir arī slims. Varam uzlikt arī 200 latu, bet tas garantētu, ka neviens viņu nenopirks, mums jau ir bijusi tāda pieredze. Savukārt par 50 latiem atdodam kucēnus, jo, kaut gan viņi ir šķirnes suņi ar ciltsrakstiem, vaislas darbus ar viņiem nevar veikt, nodarboties ar sportu nevar, jo viņiem trūkst dabīgās dziņas. Viņi der mājās, laukos kā sargsuņi.» Robežsargu izbrāķētos suņus parasti nopērk privātpersonas - bieži vien paši kinologi, kuri ar viņiem iepriekš strādājuši.
Ja viss ir kārtībā, kucēns tiek piesaistīts vienam kinologam, un viņi visu suņa mūžu strādā kopā. Suņi arī dzīvo pie kinologiem, nevis audzētavās. «Principā tas ir ģimenes loceklis,» stāsta U. Barkāns. Teiktajam pievienojas I. Kukars: «Tas ir mans draugs un kolēģis. Es esmu priekšnieks, viņš - padotais.» Viņš stāsta, ka Greiss atzīts par dienestam nederīgu, jo ir pārāk lēns un mierīgs pēc dabas: «Viņš ir mājas sunītis, kurš varētu normāli dzīvot pie saimnieka. Mūsu testi ir ļoti stingri, un mēs pie tā pieturamies - nestrādājam ar «minkām uz palodzes». Ja mana lieta ir sprāgstvielu meklēšana, tad varat iedomāties, ka, pārmeklējot, piemēram, trīsstāvu māju, neaktīvs suns vienkārši neizturēs.» Arī U. Barkāns piebilst: «Ja suns ir mierīgs, bet vienkārši viņam nav «iekšā», viņš var būt normāls mājas dzīvnieks, un cilvēks pat nesapratīs, kāpēc mēs viņu esam izbrāķējuši.»