Vitālijs Urbanovičs Latvijas biatlona izlases treneris
(Pauze.) Kungiem ir diezgan pašvaki. Biju gaidījis mazliet vairāk, lai gan, pārņemot komandu, protams, zināju, ka tā ir vāja. Taču izrādījās, ka ir vēl trakāk, nekā biju domājis. Varbūt tas tā arī tāpēc, ka visu vasaru un rudeni kārtīgi strādājām, slodzes tiešām bija pamatīgas, un, kā jau sacīju pirms sezonas, strauja treniņu intensitātes palielināšana reti dod tūlītējus uzlabojumus. Ceru, ka pēc Jaunā gada būs labāk, lai gan nekas ļoti labāks tur nevar būt.
Vietas palikušas gandrīz tās pašas, taču zaudētā laika izteiksmē ik pa laikam vairs nav tik bezcerīgi kā pērn.
Jā, tā nu tas tiešām ir. Nav tā, ka pavisam nebūtu uzlabojumu.
Roberts Slotiņš pirmajā posmā demonstrēja konkurētspējīgu ātrumu trasē, pēc tam tas tā vairs nebija. Kas notika?
Viņam ir viena objektīva problēmiņa. Nedomāju, ka tā būtu jāpublisko.
Rolands Pužulis startēja vienreiz un tad pazuda.
Viņš pameta biatlonu. Nebija nopietna attieksme. Varbūt nebija gatavs strādāt tik smagi. Es gan tā arī nesapratu līdz galam, kāpēc viņš pieņēma šādu lēmumu. Man gan bija nojauta, ka viņš tam atmetīs ar roku, bet to, ka tas notiks ziemas vidū, negaidīju. Es gan gribētu izcelt junioru Ingu Deksni. Viņš tāds cerīgs rādās, ir ļoti progresējis. Skaidrs, ka pie pieaugušajiem viņam vēl grūti konkurēt. Janvārī sūtīsim viņu pie saviem vienaudžiem uz junioru sacensībām, tur viņam būs jāuzrāda augstākas vietas. Un Baiba Bendika arī progresē, par ko prieks.
Vai pieticīgie rezultāti ir arī slēpju slīdamības vaina?
Nē, es tā vis nedomāju. Drīzāk jau ātrumu mazliet ierobežo slēpes. Tur ir apburtais loks - lai tiktu pie labām slēpēm, jāgūst labi rezultāti. Kaut ko jau šur tur dabūjam, lai nav pavisam švakas.
Rastorgujeva veikums?
To labāk jautājiet Berkulim! Tas, ko pats varu pateikt, ir tas, ka iegūtās vietas noteikti nav tādas, kādas no viņa gaidīja. Guļus šauj labāk, bet vajadzētu to darīt arī ātrāk.