Vēl cerot uz Rēderu
Cits maigākā leksikā, cits - asākā, taču visi Dienas uzrunātie eksperti LTV pēdējo gadu virzībai velta tikai neglaimojošus apzīmējumus. Vistiešākais ir žurnālists Jānis Domburs, kurš pieļauj, ka «ar LTV esam vēl lielākos sūdos nekā ar airBaltic», tikai šīs problēmas nevarot izteikt tādos miljonos latu. Vidzemes Augstskolas lektors Jānis Juzefovičs norāda: «LTV kļūst arvien pelēkāka un pelēkāka.» Biznesa augstskolas Turība asociētais profesors Ainārs Dimants akcentē, ka problēma ir tieši LTV 1. kanāla saturā, jo par LTV 7. kanāla fokusēšanos uz sportu «daudz nevar strīdēties». J. Domburs vēl papildina, ka LTV problēmu ir vismaz pusducis - tās attiecas gan uz caurskatāmību sabiedriskās televīzijas saimniecībā un redakcionālajos principos, gan abu līmeņu pārvaldību, kas savukārt saaužas ar sabiedriskā pasūtījuma veidošanas un vērtēšanas sistēmu. RSU žurnālistikas studiju programmas vadītāja Anda Rožukalne norāda, ka pēdējos piecos septiņos gados LTV nevis stagnē, bet gan tās satura kvalitāte būtiski pazeminās.
LTV problēmas publiski aktualizējās pēc tam, kad televīzijai izdevās iesākt jauno sezonu ar pazaudētām vairākām ētera personībām un izsistiem robiem informatīvi analītisko raidījumu blokā, jo LTV nav redzamas ētera sejas Jānis Domburs, Ilze Nagla un Kārlis Streips. Ne tik viennozīmīgi tiek vērtēts LTV Ziņu dienesta (ZD) vadītāja Mareka Gailīša lēmums pamest darbu LTV, jo, no vienas puses, eksperti to par lielu zaudējumu neuzskata, taču, no otras puses, ir jūtama piesardzība attiecībā uz to, kas nāks viņa vietā. Ziņas no LTV iekšienes liecina, ka pēdējā laikā ļoti aktīvi tiek plānotas pārmaiņas LTV programmā - notiekot sanāksmes par jauno tīkla plānu, potenciālo raidījumu vadītāju proves. Šajā kontekstā sarunās piesauktas mediju vidē pazīstamas personas arī ārpus LTV. Plānotas izmaiņas Panorāmas saturā - kā noprotams no izteikumiem, raidījumu plānots padarīt analītiskāku un pārstrukturēt, kā arī izveidot vēl vienu papildu ziņu izlaidumu pirms astoņiem vakarā.
Jūtams, ka viens no pēdējiem salmiņiem LTV iekšienē ir žurnālists Gundars Rēders, ar kuru tiek saistītas cerības LTV jaunajos plānos. Vienubrīd izskanēja, ka G. Rēders varētu būt viens no jaunajiem Panorāmas vadītājiem, taču viņš šādu iespēju apšauba. Ceturtdienas rītā viņš runāšot LTV vadību, jo pagaidām neesot līdz galam panākta vienošanās, ko turpmāk viņš varētu darīt. Uz iespēju vadīt ziņas viņš raugoties skeptiski, bet diskusiju raidījuma vadīšanai piekristu. Taču, «ja vadu, tad nāku ar savu formātu», saka G. Rēders.
Nemaina, bet atbrīvojas
Kad televīziju starpā notiek cīņas par sporta spēļu translācijām, no kurām gardākais kumoss ir Kontinentālās hokeja līgas (KHL) spēļu translācijas tiesības, savstarpējā konkurence sit augstu vilni - par hokeja rādīšanu cīņa noritot teju ar zobiem un nagiem - un, ja būtu, arī ar ragiem. Līdz šim uzvarējusi LTV vadība. Bet vai tā tikpat nikni cīnās arī par saturu un žurnālistiem? E. Kots no ieplānotās intervijas atteicās pāris stundu pirms tās, taču līdzšinējā informācija liecina, ka cīnīties par ētera personību paturēšanu sabiedriskajā televīzijā LTV vadība nav tik naska, par to liecina, piemēram, ieilgusī «buksēšana» sarunās ar Domburu.
Tomēr LTV problēmas nevar izteikt tikai dažu redzamāko žurnālistu aiziešanā no LTV, jo satura drupināšana aizsākusies krietni agrāk. Iespējams, svarīgs pavērsiens bija vecās De facto komandas aiziešanā, jo, kā noprotams no ekspertiem, «caurums» LTV pētnieciskās žurnālistikas blokā tā arī nav aizlāpīts. Nav normāli, ka sabiedriskajā televīzijā ir tikai viens raidījums, kas pretendē uz nodarbošanos ar pētniecisko žurnālistiku, saka J. Juzefovičs. LTV patlaban pietrūkstot asas politikas analīzes. Jau tā LTV šajā ziņā bija vāja, bet nu vairs nav arī pēdējo redzamo žurnālistu, kas ar to nodarbojās, uzsver J. Juzefovičs.
Ekspertu domas atšķiras jautājumā, vai zaudējums LTV ir K. Streipa un J. Dombura raidījumi vai tikai paši žurnālisti. A. Dimants uzskata, ka zaudējums ir gan raidījumi, gan žurnālisti, savukārt J. Juzefovičs uzskata, ka raidījumi jau stagnēja, bet LTV nedz spējusi panākt kvalitatīvus uzlabojumus, nedz izmantot abu žurnālistu potenciālu citā veidā. Izteikti tas ir redzams K. Streipa gadījumā, jo jau 2009. gada rudenī LTV vadība Dienai nevarēja paskaidrot, vai raidījums izdzīvos, un neradīja skaidru iespaidu, vai vispār vēlas, lai tas izdzīvotu. «Rodas sajuta, ka LTV nesaprot, ko darīt ar raidījumiem, kam nepieciešamas izmaiņas. Tā vietā no tiem atbrīvojas, piemeklējot iemeslus, lai attaisnotu slēgšanu,» teic J. Juzefovičs.
Jārisina kompleksi
Līdz šim LTV vadība kā problēmu vienmēr minējusi tikai nepietiekamo finansējumu (valsts dotācija LTV šogad ir septiņi miljoni latu), noliegusi pakļaušanos politiskam spiedienam, bet publiski analizēt saturiskās problēmas vairījusies. Arī intervijā TVnet E. Kots nav piekritis, ka pēc pēdējās LTV redzamāko žurnālistu aiziešanas būtu kritusies televīzijas satura kvalitāte. A. Rožukalne norāda, ka LTV darbinieki ir dažādi, taču televīzijā joprojām palikuši arī tādi, kas tur ir izauguši, var un vēlas sevi apliecināt, veidojot spilgtu saturu. Tomēr problēma ir satura vadībā, un šajā vērtējumā A. Rožukalne, A. Dimants un J. Juzefovičs ir vienisprātis - LTV saturu nosaka profesionāli viduvēji cilvēki, un televīzijas problēmas ir vājas satura vadības sekas. J. Juzefovičs ir piesardzīgāks par LTV vadītāja maiņas jēgu, taču A. Dimants un A. Rožukalne ir vienisprātis - lai izietu no LTV satura problēmām, ir jāmaina gan E. Kots, gan satura vadītāji. A. Dimants akcentē, ka LTV nepieciešams jauns redzējums uz satura attīstību un jārunā arī par E. Kota atbildību. Proti, vadības komandu var mainīt tikai E. Kots, kurš pierādījis, ka nepulcē savā komandā spēcīgus profesionāļus, tāpēc izeja no LTV tālākas sadrupšanas būtu tikai jauns LTV vadītājs, kurš veidotu jaunu komandu. Savukārt J. Domburs norāda uz nepieciešamību LTV problēmas risināt kompleksi, turklāt to darīt uzreiz gan politiskajā, gan sabiedrības, gan profesionālajā līmenī, tāpat kā airBaltic gadījumā, kad, problēmām samilstot, tās sistēmiski šķetināja. Ķeršanās klāt tikai vienam līmenim situāciju būtiski nemainītu.
LTV kurators Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē (NEPLP) Sergejs Kārītis norāda, ka vienmēr ir lietas, ko var uzlabot, un padome ar LTV jau vienojusies par virzieniem, kuros jāpalielina raidījumu skaits, lai izpildītu likuma prasības, taču to liedzot izdarīt finansējuma trūkums. S. Kārītis neredz pamatu runāt par E. Kota nomaiņu, jo cits vadītājs saskaršoties ar tām pašām problēmām. Darbojoties pašreizējam NEPLP sastāvam, E. Kota krēsls nešūpojas, taču februārī būs beigušās NEPLP pārstāvju pilnvaras, un padomes sastāvs būtiski mainīsies, jo no pašreizējiem locekļiem kandidēs tikai Dace Buceniece un S. Kārītis. Kad izkristalizēsies valdības koalīcijas modelis un iespējamie NEPLP locekļu kandidāti, būs arī redzams, vai LTV šefa krēsls sāks šķobīties.