«Ziņojums specifiski un skaidri parāda Latvijas dalības ES nākotnes veidošanā jēgu un mērķus, salīdzinot ar iepriekšējiem ziņojumiem, šis ir kodolīgāks, turklāt ir simpātiski, ka stratēģiskie jautājumi savietoti ar konkrētiem piemēriem un nav ierastā ūdens liešana,» uzskata Providus politikas pētniece Dace Akule. Kā pareizu pieeju viņa vērtē konkrētu darbību nosaukšanu, piemēram, skaidrojumu, tieši kas darīts, lai panāktu vēlamo ES daudzgadu budžetā, vai arī, kā palīdzēts Latvijas pilsoņiem, kuriem nav naudas, lai nopirktu biļeti mājupceļam. Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja biedrs Sergejs Potapovs (SC) gan norāda, ka gribētos, lai ziņojumā būtu vairāk informācijas. «Šogad tās ir tikai 25 lapas, trūkst konkrētības, arī atskaites pa reģioniem - Ķīnu, Brazīliju, Centrālāziju,» trūkumus uzskaita S. Potapovs. Viņš uzskata, ka nākotnē šim dokumentam ir jāizstrādā jauna, ilgtspējīga struktūra, jo līdz šim katru gadu ĀM ziņojumu gatavojusi pēc jaunas formas. Komentējot šim gadam noteiktās ārpolitikas prioritātes, S. Potapovs gribētu redzēt lielāku uzmanības pievēršanu attiecībām ar Ķīnu un arī Centrālāzijas valstīm. «Centrālāzijā mēs simtprocentīgi esam priekšā pārējām ES dalībvalstīm, mums ir labs dialogs ar Kazahstānu, Uzbekistānu un Turkmenistānu, ir jāizmanto šī iespēja un jāveido attiecības ar šīm valstīm, jādod signāli viņu vēstniekiem, ka vēlamies sadarboties,» uzskata opozīcijas deputāts. Savukārt ES lietu komisijas vadītāja Zanda Lukaševiča-Kalniņa (RP) atzīst - dokuments, ko ceturtdien apspriedīs Saeimā, ir labākais no līdzšinējiem ārpolitikas ziņojumiem satura un struktūras, kā arī kompaktā izklāsta ziņā.
Saeimas Ārlietu komisijas vadītājs Ojārs Ēriks Kalniņš (Vienotība) uzskata, ka ikgadējās debates uzlabo deputātu zināšanas par notiekošo ārpolitikā, jo īpaši ar ES jautājumiem saistītās jomās - deputāti aktīvāk piedaloties diskusijās, esot labāk informēti par to, kas notiek konkrētās valstīs un starptautiskās organizācijās. Viņš gan norāda, ka, protams, vienmēr zināšanas esot iespējams uzlabot, taču tendence ir pozitīva. «Uzsvars, protams, ir uz ES jautājumiem un eirozonu, mazāka interese ir par ārpolitisko situāciju ārpus ES, jo nav tādu degošu jautājumu, kas kādā veidā būtu saistīti ar Latviju, tomēr ir cerība, ka debatēs spēsim deputātiem izskaidrot arī tos,» uzskata O. Ē. Kalniņš.
D. Akule norāda - ikgadējās debates nenoliedzami uzlabo deputātu informētības pakāpi, ko jau demonstrēja iepriekš notikušie sagatavošanās pasākumi, tajos deputāti uzdevuši pat īpaši specifiskus jautājumus. D. Akule uzskata - ikgadējās ārpolitikas debates parlamentā sevišķi svarīgas tāpēc, ka Latvijai nav izstrādātas ārpolitikas stratēģijas vairāku gadu garumā, ir tikai valdības deklarācija un šie ikgadējie ziņojumi. «Svarīgi ir arī tas, ka deputāti var izteikt viedokļus, debates ļauj aizdomāties, kādi ir Latvijas mērķi, kāpēc mums ir svarīgi būt ES kodolā, kas būtu jādara ar eiro un arī citi jautājumi,» atgādina D. Akule.
Z. Lukaševiča-Kalniņa atgādina, ka ārpolitikas debates ir būtiskas, jo nākotnē nacionālo parlamentu loma ES kontekstā kļūs lielāka un pašiem deputātiem būs nepieciešama lielāka izpratne. Viņa atzīst, ka varbūt ne visi Saeimas deputāti pilnībā orientējas ārpolitikas procesos, tomēr, viņasprāt, tas esot tikai normāli, jo katrs no deputātiem specializējas dažādos jautājumos, taču daudzskaitlīgajā ES lietu komisijā visi esot gana zinoši. Diskusija Eiropā par iespējamu lielāku nacionālo parlamentu lomu ES līmeņa lēmumu pieņemšanā gan ir tikai sākusies, par to vēl gaidāmas plašas sarunas. Tomēr O. Ē. Kalniņš uzskata, ka tas ir būtiski - «nacionālo parlamentu loma ir jāuzsver, nedrīkst aizmirst, ka ES ir nacionālu valstu apvienība un, lai arī Eiropai ir savs parlaments un ārlietu dienests, prioritāte ir katras valsts parlamentu nolemtais».