Trušu pilsētiņas dibinātājs Ojārs Narvils šeit ir visgalvenais cilvēks - vienā personā lopkopis, dārznieks, celtnieks, galdnieks, virējs, mežinieks un kas vēl ne. Vārdu sakot, nav darba, kas Ojāram nebūtu pa spēkam. Un spēka viņam ir daudz. Viena nelaime - diennaktī ir tikai divdesmit četras stundas. Lai uzņēmīgais vīrs realizētu savas idejas, vajag dienu pavilkt trīs reizes garāku.
Viss sākās ar trušiem. Ojārs loģiski spriež: «Kāpēc garauši nevarētu dzīvot tikpat skaistās mājās kā cilvēki?» Pašlaik Bērzēs jau ir vairāk nekā trīs desmiti mājiņu, cita par citu skaistākas, gatavotas no finiera, pagalēm, akmens šķembām un stikla. Ojāra vēlēšanās ir padarīt Bērzes interesantas gan bērniem, gan pieaugušajiem.
Ambīcijas aug augumā
Ja liktenis būs lēmis, tad mācītāja Morica pirms gada iesvētītajā Trušu pilsētiņā, kuras slava jau izplatījusies ne tikai Latvijā, bet arī kaimiņzemē Lietuvā, drīz varēs apskatīt Eiropā lielāko trušu kolekciju: «Pret trusi tāpat kā pret sievieti jābūt maigam un iejūtīgam. Garausis ir kaprīzs uz ēšanu, bet pelējums sienā viņam ir tāpat kā ciānkālijs cilvēka šķīvī. Trusis ir godīgs. Gan prieku, gan slimību viņš izsaka ar acīm. Trusis ir arī slīpēts un gudrs - ja gribēs, ļausies mīlēties, ja ne - kodīs! Savā starpā truši var būt gan nāvīgi agresīvi, gan ieskatīties viens otrā no pirmā acu uzmetiena.» Pagaidām Bērzēs dzīvo ap četri simti trušu, tie pārstāv sešdesmit vienu pūkaiņu šķirni, sākot ar garausainajiem auniņiem un beidzot ar īpašo - 8 kg smago flandrieti. Trušu zinībās Narvilu apmācīja Latvijas truškopības celmlauze Ranta Legzdiņa. Garauši iegādāti Vācijā, Čehijā un citviet Eiropā. Pārējie iemītnieki? Tie galvenokārt ieradušies, lai cilvēkiem būtu interesanti. Kurš pilsētas bērns redzējis koši zaļu vardīti jestri lokām kājeles dīķī? Kurš tuvumā redzējis nevis pasaku Bembiju, bet īstu buciņu - pirms gada bez mātes palikušo un Ojāra ar bērnu maisījumu uzaudzināto Jēci? Ojārs burtiski dzirksteļo no idejām - drīz te tiks iekārtots bērnu rotaļlaukums ar šūpolēm; apmeklētāji gan maltīti varēs ieturēt, gan naktī guļvietu dabūt smaržīgos siena zārdos. Šogad te zied pirmās lilijas un slaidās saulespuķes, resnos vēderus saulei pagriezuši ķirbji. Bērzes ciemiņus gaida arī vakara stundās, kad dzīvnieku aploki ir skaisti izgaismoti. Ojārs Narvils saka: «Es esmu ļoti laimīgs, kaut gan pagaidām vienīgā atdeve ir milzīgais gandarījums par paveikto!»