Pirms sava pirmā lidojuma Marijai bija mēnesis jāmācās un jāiztur nopietni pārbaudījumi. Stjuartēm jāprot vismaz trīs valodas, Marija zina latviešu, krievu un angļu, jābūt labai veselībai, lieliskām komunikācijas spējām, lielai pacietībai un stresa noturībai. «Man patīk mans darbs, lai gan tas nav viegls. Kad to izvēlējos, apzinājos, ka tas nebūs piecas dienas nedēļā no astoņiem līdz pieciem. Tas ir maiņu darbs ar ilgāku prombūtni no mājām, un ilgstoši izturēt tādu režīmu nav viegli. Ne velti padomju laikā stjuartes varēja doties izdienas pensijā pēc 10 nolidotiem gadiem,» stāsta Marija, kuru sarūgtina cilvēku attieksme, kas pēdējā laikā, kopš sabiedrībā katru dienu dzirdamas negāciju apvītas ziņas par viņas darba devēju, ir mainījusies. Agrāk, ieraugot uz ielas stjuartu formā, cilvēki uz viņu raudzījās ar apbrīnu, tagad - ar nožēlu. «Izglītoti cilvēki ir saprotoši un toleranti. Eiropas Parlamenta deputāti no Latvijas vēl veiksmi un izturēt šo laiku, taču ir arī tādi, kuri ar smīnu sejā pajautā, vai tad vēl visi neesam atlaisti. Nu kā lai pēc tādām replikām ar smaidu sejā turpinām darbu?» sarūgtināta ir Marija, kura, tāpat kā citi kolēģi, visvairāk baidās saņemt uzteikumu tieši pirms lidojuma, kā tas nereti iepriekš jau bijis.
Marija stāsta, ka sākumā darbiniekiem, kuri jau domājuši par darbavietas maiņu vai došanos projām, piedāvāja pašiem spert pirmo soli, un tādi arī bijuši. Tagad turpinās atlaišana. Protams, ja samazina lidojumu skaitu, nav vajadzīgs arī tik daudz apkalpojošā personāla.
«Vismaz 90% stjuartu ir ar augstāko izglītību, daudzi no mums ir ģimenes cilvēki un bieži - vienīgie pelnītāji,» atklāj Marija un piebilst - ja pienāks brīdis, kad būs jāaiziet, darbu šajā profesijā atrast nebūs viegli. Viņa stāsta, ka ir kolēģes, kuras pēc aiziešanas no Nacionālās lidsabiedrības izvēlējušās darbu citās kompānijās, galvenokārt Austrumu. Tur esot labs atalgojums, taču ar krievu un angļu valodu vien nepietiekot, jāzina arī citas valodas. «Tā ir arī cita kultūra un mentalitāte, un es nezinu, vai varētu to pieņemt. Tāpēc, ja notiks sliktākais, visticamāk, būšu spiesta atkal mainīti darbošanās veidu, jo kā ģimenes cilvēks nevaru atļauties uz ilgu laiku doties projām no mājām strādāt citā valstī,» stāsta Marija un piebilst, ka arī piloti pašlaik ir līdzīgā situācijā.