Jauno vēlēšanu atslēga būs Valda Zatlera veidotā Reformu partija, no kuras iespējām noteikt situāciju 11. Saeimā arī būs daudz kas atkarīgs - arī tas, vai Saskaņas centram beidzot izdosies nonākt pie varas.
Ja Zatlera Reformu partija negūst pietiekamu ietekmi, sanāks gandrīz tā pati Saeima, kurā vairs nebūs Tautas partijas, kas likvidējas. Vēl nav zināms, vai tajā būs LPP/LC. Ir iespaids, ka LPP/LC, tāpat kā PCTVL, kuras 10. Saeimā nav, varētu pacīnīties par 2% barjeras pārsniegšanu, lai no nākamā gada varētu pretendēt uz valsts finansējumu politiskajām partijām. LPP/LC vadība apgalvo, ka cīnīsies par iekļūšanu parlamentā. Vienotība tic, ka 11. Saeimā vairākumā būs politiskie spēki, kas iestājas par nacionālu, demokrātisku un tiesisku valsti, un koalīciju varēs izveidot bez oligarhu ietekmes. Tad tā būšot labāka Saeima. Latvijas faktu direktors Aigars Freimanis arī ir piesardzīgs prognozēs, jo pagaidām neviena zīme nedod pamatu optimistiskām cerībām - pēc prezidenta Valda Zatlera 28. maija paziņojuma bija liels pacēlums sabiedrībā, bet tagad tas pamazām noplok.
Sapņot nevienam nav liegts, un vēlētājs arī pirms jaunām vēlēšanām var iztēloties, kā Vienotības līderi ir iemācījušies savstarpējo saticību, neapvainojas cits uz citu, beidzot spēj strādāt kopā un stāvēt kā mūris aiz saviem pārstāvjiem valdībā. Var arī pasapņot, kā Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) lēmēji sēdēs tikai Saeimā un spēs operatīvi pieņemt lēmumus, nevis vilcinās laiku, kamēr saņems padomus no personām ārpus Saeimas. ZZS atkal godā turēs agrāko valdību tikumus, kad koalīcijas līguma pārkāpšana šķita neiedomājams pārkāpums, par kuru mediji uzreiz vēstīja centrālajās ziņās.
Var arī cerēt, ka mainījies būs Saskaņas centrs, kuram patiešām būs svarīgas vēlētāju intereses, uz kurām SC līderis Jānis Urbanovičs tik bieži atsaucas. SC vairs nepakļaus savu rīcību politiskajām spēlēm, lai gūtu savu politisko labumu uz koalīcijas nestabilitātes rēķina. ZZS būtu spiesta draudzīgi strādāt ar Vienotību un nevarētu bloķēties ar opozīciju, ja Saskaņas centrs tam nebūtu piekritis. J. Urbanovičs joprojām uzskata, ka ir rīkojies vēlētāju interesēs, jo viņi vēlas redzēt SC valdībā. Tāpēc apvienība Saeimā ir rīkojusies «pragmatiski, izejot no šīs mērauklas, vai ar savu rīcību mēs tuvināsimies varai, bet tā jau dara visi», skaidroja SC līderis. Taču no Vienotības nav dzirdēts solījums kļūt vienotākiem un beigt strīdēties, Zaļo un Zemnieku savienība Aivaru Lembergu joprojām uzskata par savu premjera kandidātu. Saskaņas centrs izmantošot jebkādus līdzekļus, lai nokļūtu pie varas.
Sociologi abas valdības partijas Vienotību un Zaļo un Zemnieku savienību uzlūko kā potenciālos zaudētājus, jo diez vai šie spēki vēlreiz iegūs tik lielu ietekmi, kāda tiem bija šajā Saeimā - Vienotībai 33 mandāti, ZZS ieguva 22 vietas. Eksperti prognozē, ka no jaunām vēlēšanām lielākais ieguvējs būs tieši Saskaņas centrs. A. Freimanis paredz, ka savu ietekmi ir izredzes palielināt arī nacionālajai apvienībai Visu Latvijai!-TB/LNNK, un tad esot jautājums, «vai viņus drīkstēs atstāt opozīcijā». Arī Vienotības frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis cer, ka Vienotībai, Zatlera partijai un nacionālajai apvienībai varētu izdoties iegūt vairākumu, lai varētu izveidot labējo partiju valdību, kas būtu brīva no ārpusparlamenta personu ietekmes. Tajā pašā laikā viens no VL-TB/LNNK līderiem Roberts Zīle bijušā prezidenta V. Zatlera teiktajā ir saklausījis gatavību veidot koalīciju ar Saskaņas centru, un tas, viņaprāt, «ir bīstami, un mēs centīsimies to nepieļaut».
Zatlera Reformu partija pagaidām ir lielais nezināmais, jo vēl nav skaidrs, vai tā spēs piedāvāt piecas spēcīgas lokomotīves visos vēlēšanu apgabalos. V. Zatlers varēs kandidēt tikai vienā vēlēšanu apgabalā, un šī norma pagājušajā Saeimā tika iekļauta vēlēšanu likumā tieši pēc viņa iniciatīvas. Vēlētājiem ir svarīgi sarakstos ieraudzīt pazīstamus uzvārdus, un nav zināms, vai viņiem pietiks, ja to ieraudzīs tikai partijas nosaukumā. Vienotība, kura reklāmās iestājas pret oligarhu varu, jau ir paguvusi sākt vārdu kaujas arī ar V. Zatlera partiju, bet to tās veidotāji uzskata par kļūdu, jo mērķis ir panākt pēc iespējas lielāku abu politisko spēku ietekmi Saeimā, nevis vienam otru vājināt. Tieši no tā, cik daudz vietas nākamajā parlamentā kopā iegūs šīs abas partijas un vai tās būs tuvākās sabiedrotās, būs ļoti daudz kas atkarīgs. Kultūras ministre Sarmīte Ēlerte (Vienotība) tic, ka tas izdosies, jo tauta esot gudra un saprotot, ka 90. gadi ar valsts nozagšanu un biznesa interešu ietekmi uz politiku Igaunijā jau ir beigušies 90. gados, bet Latvijā tie turpinās. Tāpēc, viņasprāt, cilvēki spēšot mobilizēties un uzticēt varu tiem, kuri ir par nacionālu, demokrātisku un tiesisku valsti.