airBaltic jautājums valdībā tiek skatīts jau gandrīz trīs mēnešus, - galvenais diskusiju objekts ir bijis par to, vai valstij ir jāiegulda nauda finanšu grūtībās nonākušā airBaltic glābšanā, jāļauj aviokompānijā ietekmi nostiprināt tās privātajam akcionāram - uzņēmumam Baltijas aviācijas sistēmas (BAS) vai jāveido jauna nacionālā aviokompānija (scenārijs gadījumam, ja sarunas ar BAS izgāžas).
BAS pagājušās nedēļas nogalē paziņoja, ka piekāpjas valdības izvirzītajām prasībām airBaltic pamatkapitāla palielināšanai. Tas nozīmē airBaltic vadītāja un līdzīpašnieka Bertolta Flika nomaiņu, izmaiņas valstij neizdevīgajā akcionāru līgumā, airBaltic valdes paplašināšanu, padomes darba atjaunošanu, lidostas Rīga kā airBaltic bāzes lidostas saglabāšanu un citu nosacījumu izpildi. Abu pušu juristi kopš pagājušās nedēļas nogales centās saskaņot visus pamatkapitāla palielināšanai nepieciešamos jautājumus, tajā skaitā arī tos, kas attiecas uz minēto valdības prasību izpildi. BAS aicināja abiem akcionāriem kopā airBaltic pamatkapitālā ieguldīt ap 60 miljoniem latu, kā arī kompensēt BAS agrāk veiktos ieguldījumus aptuveni 30 miljonu latu apjomā.
BAS valdes locekle Inga Piterniece vakar pirms valdības sēdes pauda cerību, ka tiks pieņemts lēmums palielināt lidsabiedrības pamatkapitālu, vēsta LETA. Viņa atturējās komentēt, kādiem nosacījumiem BAS ir gatavs piekrist, lai to panāktu, norādot, ka tas būs kopīgs lēmums. Viņa arī atzina, ka no valsts puses ir liela vēlme aviokompānijas vadībā nomainīt B. Fliku un esot ļoti iespējams, ka arī par to varētu vienoties. «Esam ieinteresēti, lai vienošanās tiktu panākta pēc iespējas ātrāk,» sacīja I. Piterniece. BAS jau esot veikusi vairākas darbības, lai palielinātu airBaltic pamatkapitālu.