Par šo argumentu publiskajā telpā smīkņājuši gan ekonomisti, gan uzņēmēju sabiedriskās organizācijas, jo viņuprāt, visa nepieciešamā informācija publiski vairāk vai mazāk ir pieejama. Vismaz viņi paši tādu ir sameklējuši. Par to, ka SC, visticamāk, atrunājas ar informācijas trūkumu, liecina tas, ka politiskais spēks neprecizē, tieši kādu datu trūkst. Nav arī skaidrs, kā politiskais spēks varēja izstrādāt savu 2009. gada alternatīvo budžetu, ar ko tas vēl nesen ļoti lepojās. Jautāts par šīm pretrunām, J. Urbanovičs Dienai sacīja, ka uz jautājumiem varēšot atbildēt ne ātrāk kā pirmdien. Vaicāts, kam lūgt sniegt atbildes uz interesējošajiem jautājumiem, SC premjera kandidāts īsziņā norādīja: «Dombrovskim!»
Nerunājot par budžeta konsolidāciju, SC solījis samazināt gan pievienotās vērtības nodokli, gan iedzīvotāju ienākuma nodokli, gan uzņēmumu ienākuma nodokli, kas ir vieni no lielākajiem resursu avotiem budžetā, taču nav zināms, vai tas attiecas jau uz nākamo gadu vai runa ir par ilgāku termiņu. Ja SC izpildītu solīto, jau nākamgad kaut nedaudz mazinot šo nodokļu likmes, budžeta ieņēmumi saruktu visai ievērojami.
Tiesa, SC ir viens no tiem politiskajiem spēkiem, kā ieskatā budžeta izdevumi nākamgad nebūtu jāgriež tik lielā apmērā, kā patlaban paredzēts. Pieļaujamais budžeta deficīts, pēc SC paziņotā, nākamgad varētu būt arī lielāks par 6% un ka ar starptautiskajiem aizdevējiem to varot sarunāt, par spīti tam, ka deficīta slieksnis šobrīd ir vienīgā striktā prasība no starptautisko aizdevēju puses. Atbildot uz jautājumu, vai nav bažu, ka starptautiskie aizdevēji varētu pārtraukt maksāt atlikušo aizdevuma daļu, SC pārstāvis Vadims Jerošenko norādījis, ka labāka dārgāka nauda, kas aizņemta citviet, nekā sasietas rokas.