Laukos kaimiņi redz, ka Pēteris savu suni baro ar samazgām, arī būdas sardziņam nav, un suns ziemas spelgoņā, ķēdē piesiets, guļ, piespiedies mājas pakšiem, bet - vai tad suņa dēļ bojāt kaimiņu attiecības? Galu galā - ne mana cūka, ne mana druva. Katrs no mums zina kādu dzīvnieku - cilvēka vienaldzības un nežēlības upuri. Klaidonītis uz ielas, dzērāju suņi, kas spiesti klimst saviem saimniekiem līdzi pa ielām, miskastē izmesti tikko dzimuši suņu bērneļi. Diemžēl tādu gadījumu ir arvien vairāk. Dzīvnieka prāts to nespēj aptvert. Suns, tieši tāpat kā cilvēks, jūt sāpes un šausmas, izmisumu un zaudējuma smagumu, viņš alkst pēc cilvēka klātbūtnes, draudzības un atbalsta. _Homo sapiens_ būtu jāpriecājas par šo uzticēšanos un jāpalīdz, bet šausmu uzplūdi turpinās. Dzīvnieki ir cilvēku vardarbības nelaimīgie upuri, un viņi cieš bezpalīdzīgi un klusi. Neviens nespēj glābt visus, bet palīdzēt, cik katra spēkos, ir mūsu pienākums. Ja vien, protams, esi nācis šajā pasaulē ar sirdi krūtīs.
Šausmu uzplūdi turpinās
Kolēģe stāsta - kaimiņš privātmājā acu galā nevarējis ciest mātes mīļo suni. Kad māte atgriezās no slimnīcas, suns bija pazudis. Tad nokusa sniegs, un sieviete savu mīluli atrada dārzā ar polietilēna maisiņu galvā. Manā mājā naktīs bieži gaudo suns. Runāju ar saimnieci - jaunu sievieti. Viņa tiešām izbrīnījās - es taču mīlu suni, bet viņa dēļ nedomāju sēdēt mājās, pagaudos un pārstās.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.