Trīs zelta īpašības
Kad iepriekš vienojāmies par intervijas laiku, Oļģerts sacīja: «Nē, ceturtdien nevar, jo tad man jālasa lekcijas Jūras akadēmijas studentiem.» Lai arī sen pārkāpis pensijas vecuma slieksni, enerģiskais seniors joprojām strādā vairākās darba vietās. Spēka pietiek, saka Jūras akadēmijas docents un atklāj tā avotu. «Enerģiju man dod mani studenti. Lasu lekcijas jau ilgus gadus, bet tieši par mūsdienu jauniešiem man liels prieks, jo viņiem piemīt mērķtiecība, viņi zina, ko grib panākt, un prot ieceres īstenot. Senāk bija sastopami studenti, kurus, kā mēdz teikt, aiz ausīm vajadzēja vilkt augstskolai cauri, bet patlaban redzu, ka jaunajai paaudzei raksturīga centība un ieinteresētība, viņi ir tendēti uz sasniegumiem,» secinājis O. Sakss un uzsver, ka nepieciešamība lasīt lekcijas liek pašam intelektuāli pilnveidoties un sekot aktualitātēm jūrniecības nozarē.
«Lai studenti un kolēģi cienītu, jābūt savā jomā zinošam profesionālim. Ar tukšu pļāpāšanu var gūt īslaicīgu popularitāti, bet noturīgu autoritāti iegūst un saglabā tie cilvēki, kuri sistemātiski un gudri strādā,» domā pieredzējušais seniors.
Viņš arī norāda, ka ļoti priecājas par kādreizējo studentu sasniegumiem. «Daudzi bijušie studenti tagad ir mani kolēģi Jūras administrācijā, citi kļuvuši par kapteiņiem lielās, starptautiskās kuģu kompānijā, kas jūrniekam ir ievērojams sasniegums profesionālajā dzīvē,» ar gandarījumu stāsta Jūras akadēmijas pedagogs. Lai sasniegtu jūrniecības karjeras virsotni - kapteiņa amatu, pēc Oļģerta domām, vajadzīgas trīs rakstura īpašības, ko viņš pats augstu vērtē visos cilvēkos. «Pirmkārt, atbildības izjūtai jābūt, jo kapteinis atbild par visu, kas notiek uz kuģa. Otrkārt, jāpiemīt profesionālam godīgumam - nevar sevi bez pamatojuma slavēt un tikai prasīt no citiem uzdevumu izpildi, pašam reālā darbībā jāapliecina savas zināšanas, treškārt, vajadzīgs diplomāta talants, lai atrisinātu visdažādākos konfliktus,» izklāsta Oļģerts.
Vecajā, labajā Pēterburgā
Kuģi Oļģertu interesējuši kopš bērnības. «Nezinu, no kurienes manī šāda aizraušanās. Tēvs darbojās mežniecībā, mamma bija skolotāja,» stāsta kuģu pazinējs. Iespējams, iemesls aizrautīgajai interesei meklējams tajā, ka Oļģerts dzimis un bērnību pavadījis ostas pilsētā Sanktpēterburgā (toreizējā - Ļeņingrada). Vēlāk ģimene pārcēlās uz Rīgu, kur Oļģerts pabeidza vidusskolu. Bet studēt viņš devies uz savu bērnības pilsētu un izglītību ieguvis augstskolā, kas tagad pazīstama kā Sanktpēterburgas Valsts jūras tehniskā universitāte. Oļģerts cer, varbūt par kuģiem interesēsies kāds no trim mazdēliem, jo dēli izvēlējušies citu ceļu - vecākais dēls strādā par skolotāju, bet jaunākais ir sociālais darbinieks.
Bezdarbniekus neražo!
Atskatoties uz darba gados paveikto, liels gandarījums ir par Jūras akadēmijas izveidošanu Latvijā, atklāj Sakss. Runas par Jūras akadēmijas dibināšanu Latvijā aizsākušās 1989. gadā. «Ieceri īstenot nebija viegli, Latvijas neatkarība vēl nebija atjaunota un mums bija Maskavas ierēdņiem jāpierāda, ka Rīgā vajag šādu augstskolu. Tomēr savu panācām,» ar gandarījumu atceras Saksa kungs. 1990. gadā Rīgas Tehniskajā universitātē tika izveidota Jūras zinību fakultāte, 1993. gadā Latvijas Jūras akadēmija (LJA) sāka darboties kā patstāvīga mācību iestāde un Oļģerts kļuva par jaundibinātās augstskolas mācībspēku. Protams, Rietumeiropas valstu jūrniecības augstskolām ir lielāki finanšu resursi nekā mums, bet tas zināšanu līmenis, ko var nodrošināt mūsu akadēmija, nav sliktāks par Rietumeiropas augstskolas līmeni, uzskata Oļģerts un piebilst, ka bezdarbniekus LJA neražo.
Fiziskais un emocionālais
Senioru vecuma galvenās vērtības ir veselība un dzīvesprieks, ir pārliecināts Oļģerts Sakss. Veselības uzturēšanai jāsporto! Oļģerts aizraujas ar slēpošanu. Savukārt, lai uzturētu dzīvesprieku, svarīgi esot sevi nodarbināt gan intelektuāli, gan praktiski, secinājis seniors. «Abi ar sievu apmeklējam Nacionālā teātra pirmizrādes un koncertus. Televīzijā skatos National Geography un Discovery raidījumus, nevis seriālus,» teic seniors. Bet brīvdienas jau gadiem ilgi Oļģerts velta būvniecībai. Savulaik viņš uzbūvējis vasarnīcu Saulkrastos, bet patlaban Dzērbenē atjauno sievas dzimtas īpašumus.
Filigrāna braukšana
Oļģertam regulāri jādodas komandējumos, un tad gadoties dažādi pārsteigumi. «Horvātijā ar īrētu automašīnu vienas dienas laikā bija jānobrauc 500 km, bet ceļš tur šaurs, līkumots, vienā pusē klinšu siena, otrā - krauja, turklāt aizsargbarjeru nekādu. Viens nepārdomāts stūres pagrieziens, un mašīna lidotu lejā, aizā. Bet nekas, klinšu ceļu izbraucu un veiksmīgi nonācu galamērķī,» smejoties atceras enerģiskais seniors.
No brauciena ar prāmi, kas kursē līnijā Rīga-Stokholma-Rīga, Oļģertam atmiņā palikusi kapteiņa profesionalitāte. «Devāmies prom no Stokholmas cauri šērām. Atrados blakus kapteinim pie vadības pults, un, kad kaut ko pajautāju kapteinim, viņš pat neatbildēja un pareizi darīja, jo uzmanība jākoncentrē uz prāmja vadības pults displeju un sazināšanos ar stūres vīriem. Tur milzīgais prāmis brauc tuvu jo tuvu saliņām, un kapteinim jābūt ļoti meistarīgam un tikpat uzmanīgam kā autovadītājam, braucot pa kalnu ceļu,» atceras Sakss.