Kā esi pārcietusi bezgala garo ziemu?
Fiziskajā ziņā man bija ļoti labas attiecības ar ziemu, kaut tā bija salta un gara. Katru rītu ārā paveroties, redzēju, ka apkārt joprojām ir liels baltums, un visu laiku jutos laimīga. Ziema sniedza stabilitātes sajūtu. Tā arī smuki beidzās - lai piedod plūdos cietušie cilvēki.
Kā tu tiec galā ar stresu?
Jaunībā, kad nevarēju no rītiem piecelties, pietika tikai iedomāties par lietām, kas tūlīt nāks pār galvu, un miegs pazuda kā nebijis. Tagad meklēju zelta vidusceļu - esmu apdomīgāka un nestresoju par lietām, kuras kā vienmēr izdarīšu un nokārtošu, jo esmu profesionāle. Uz mājām darbu nekad vairs neņemu, jo to vienmēr darām uz tuvinieku rēķina.
Reiz nodarbojies ar jogu.
Šķiet, ka esmu kampaņu cilvēks. Savulaik nodarbojos gan ar jogu, gan aerobiku, bet tagad vairs nenomoku sevi ar apsolījumiem, ka kaut ko noteikti darīšu līdz dzīves beigām. Skaidri zinu, ka pēc kāda laika kārtējo kampaņu beigšu, ja man tā kļūs par grūtu vai garlaicīgu. Manā dienas režīmā nav arī kur iespiest trenažieru zāli - darbs, māja, trīs bērni, vīrs, vecāki un vecvecāki, draugi un kultūra. Vienojos ar sevi, ka fiziskās aktivitātes man vajag, bet ne sporta zālē.
Nekad neticēšu, ka itin neko nedari sevis labā.
Beidzot novērtēju, ka dzīvoju piecu minūšu attālumā no jūras. Turp mēdzu aizstaigāt - divarpus kilometri uz vienu pusi un atpakaļ - tas ir gan fizisks, gan garīgs vingrinājums. Kad labs noskaņojums, parikšoju. Vasaras vakaros esam pasākuši kopā ar bērniem peldēties. Vakara peldes ir brīnišķīgas, no rīta to nekad nedaru, jo man patīk pagulēt.
Kāds ir nenogurdinošs fiziskās slodzes daudzums?
Tādiem cilvēkiem kā es patīkama un iedvesmojoša ir fizioterapeitu un dietologu teorija, ka cilvēka organisma enerģijas un izturības resursi ir diezgan ierobežoti. Dzīves spars atkarīgs no tā, cik apdomīgi šos resursus esam plānojuši un lietojuši. Tagad daudzi gan nesamērīgi sporto, gan strādā. Vai tiešām ķermenis ilgāk kalpos, ja mēs to fiziski pārslogosim?
Kā sevi gluži sievišķīgi iepriecini un nomierini?
Piederu pie sievietēm, kuras iepriecina iepirkšanās, taču, kad vīrs sāk zoboties par biežajiem veikalu apmeklējumiem, atzīstu, ka viņam ir taisnība. Katra iepirkšanās ir kā sēņošana - tu meklē skaistāko un labāko sēni (pirkumu). Taču tas ir arī nogurdinoši. Tagad «sēņoju» veikalos, kad darbā esmu ārprātīgi nogurusi un sanervozējusies un man bail iet uz mājām. Izkāpju no mašīnas un ieeju, piemēram, Spicē. Tur tāda mazliet apdullinoša atmosfēra, pēc 15 minūtēm esmu atlaidusi nervus, daļa stresa paliek veikalā. Tādās reizēs neko nepērku un laipnajām pārdevējām atklāti saku - esmu tikai ekskursijā.
Dzīvē mēdzam apaugt ar krāmiem. Kā tiec vaļā?
Visbrīnišķīgākais būtu palikt pie tām mantām, kuras regulāri lieto, pārējās izmest un tikai tad to vietā iegādāties jaunas. Man tas vēl ir priekšā. Es sagaidu iedvesmu un tad tīru skapi. Katrai sievietei ir lietas, kurām vēl nav ne vainas, bet zini, ka vairs nekad tās nevilksi mugurā. Parasti ņemu divus maisus un mantas šķiroju. Vienā maisā ir izmetamās lietas, otrā tādas, ko varu dot projām tālākai lietošanai. Vēl kādus apģērbus nolieku pārdomām uz gadu, ja arī tad nelietoju, tad gan - ārā!
Vai gadu gaitā mainījušās tavas garšas sajūtas?
Mazāk gribas gaļu, kā zaķītis varu grauzt visu, kas ir zaļš. Man joprojām garšo kafija, bet vairāk lietoju zāļu tējas, mazāk dzeru vīnu. Mazāk ēdam treknus ēdienus, izmantojam labu olīveļļu - ēdam zaļāk un vieglāk. Pateicoties vīram (tēlnieks Kristaps Gulbis - T. Š.), vairāk pievēršu uzmanību ēdienu kultūrai. Biežāk iepērkamies tirgū, kaut man joprojām ir aizdomas par mūsu tomātu un gurķu zaļumu.
Tev nav jāregulē savs svars - joprojām esi tikpat šmauga kā pirms 20 gadiem.
Katram ir sava iedoma par ideālo svaru, bet faktiski jārunā par ideālo sajūtu. Diemžēl cipari kādreiz spiež stūrī. Man guļamistabā ir svari, un es cenšos katru dienu nosvērties. Nobīdes par 300-400 g viegli koriģēt. Ja tās lielākas, vienojos ar sevi, ka ārpus mājas neēdīšu, un darbā varonīgi graužu ābolu. Tas nes pozitīvus rezultātus.
Nāk vasara - vai dosieties kādā tālākā ceļojumā?
Latvijā ir tik skaistas vasaras, kāpēc braukt projām? Dosimies uz Ventasmalu, kur mums ir brīvdienu namiņš - jumts virs galvas, gultas un elektrība. Ko vairāk vajag?