Tomēr šaubu ēna par agrāko «partiju barotavu» atjaunošanos negaist - 2009. gadā likvidētās sistēmas pazinēji norāda, ka apolitiskas padomes nav iespējamas. Ekspremjers, bijušais Lattelecom padomes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis (TP) saka: «Ja padomes tiešām tiks atjaunotas, tas pierādīs, ka to likvidēšana bija populistisks solis.» Ekonomikas ministrija plāno, ka valsts kapitālsabiedrību daļēji centralizētās pārvaldības modelis varētu sākt darboties jau nākamā gada sākumā.
Liela daļa valsts uzņēmumu padomju tika likvidētas 2009. gada vasarā (premjers bija Valdis Dombrovskis, finanšu ministrs Einars Repše), jo to reālā uzraudzības funkcija bija mazinājusies vai pat pilnībā izgaisusi, savukārt pašas padomes bija kļuvušas par siltu vietiņu, kur partijām ielikt savus biedrus. KNAB vairākkārt konstatējis - personas, kas darbojas kapitālsabiedrību padomēs un saņem desmitos tūkstošu mērāmas algas, ziedojušas gana dāsnas summas savām partijām -, līdz ar to nostiprinājies priekšstats, ka padomes ir nelegālas partiju barotavas.
Valsts kapitālsabiedrību pārvaldības reforma paredz, ka uzraudzības funkciju pildošas padomes tiks atjaunotas aptuveni 10 valsts uzņēmumos ar vismaz 15 miljonu latu lielu apgrozījumu, bilances kopsummu vismaz trīs miljoni un darbinieku skaitu no piecdesmit. No pārējiem aptuveni 140 uzņēmumiem daļa varētu palikt ministriju pārraudzībā, vēl citus pakāpeniski varētu nodot topošajai Centralizētās pārvaldības institūcijai (CPI). Gada sākumā vairāku lielo valsts uzņēmumu pārstāvji pauda atbalstu padomju atjaunošanai - piemēram, Latvijas dzelzceļā padomes likvidēšana kavējusi uzņēmuma darbu, vēstīja Nozare.lv.
«Padomes vēsturiski ir bijušas simbols sabiedrības neuzticībai pret uzņēmumu godīgu pārvaldību, to uzraudzības funkciju paverdzināja sociālpolitiskā situācija,» atzīst D. Pavļuts. Bažas, ka padomes atkal varētu tikt politizētas, viņš respektējot, tomēr uzsver - padomes tiks veidotas profesionāli, un, ja tās atkritīs iepriekšējā stāvoklī, tā būs politiķu un sabiedrības kopēja izvēle. D. Pavļuts sola, ka padomju locekļu rekrutēšana notiks atklāti un caurskatāmi, piedāvātais kandidātu saraksts tiks nodots publiskai apspriešanai. D. Pavļuts plāno, ka nepieciešamo ekspertu skaits varētu būt daži desmiti, taču viens cilvēks nevarēs vienlaikus strādāt vairāk kā trijās padomēs. Par atalgojumu runāt esot pāragri, ir skaidrs, ka to finansēs no uzņēmumu ienākumiem, taču jaunajā sistēmā algas būs sasaistītas ar darba uzdevumiem un sasniegtajiem rezultātiem. Ministrs arī norāda, ka, iespējams, līdz ar pašmāju speciālistiem uzraudzības padomēs varētu tikt piesaistīti ārvalstu profesionāļi. Reizi gadā padomei par padarīto būs jāatskaitās valstij.
Tomēr, lai arī jaunā reforma centīsies izvairīties no jebkādas situācijas, kas varētu novest pie vecā grābekļa - pakāpeniskas padomju politizēšanās, bažas joprojām nav līdz galam kliedētas. A. Kalvītis uzskata, ka padomes nevar nebūt politizētas. «Jāsaprot, ka politiskā cīņa ir arī cīņa par politisko ietekmi,» saka bijušais politiķis. «Ja kapitālsabiedrību kontrolē EM, skaidrs, ka tā ir atbildīga un ieliek savus cilvēkus, ja būs neitrāli cilvēki padomēs, neizbēgami būs konflikti,» saka A. Kalvītis. Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektora vietnieks, bijušais TP Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Māris Kučinskis, kurš savulaik iestājās pret pilnīgu padomju likvidāciju, uzsverot, ka padomes atslogo uzņēmumu vadības lielo atbildību, norāda - politizācija ir pārmetusies uz lielo uzņēmumu valdēm, kurās tagad strādājot nevis speciālisti, bet gan politiķi. Iespējams, vārdam «padomes» patlaban ir pārāk negatīva pieskaņa, kas neļauj asociēt jaunās institūcijas ar uzraudzības veikšanu, atzīst A. Kampars. Viņš pauž, ka šīm institūcijām plānots ieviest jaunu nosaukumu, kādu - gan neatklāj.