Rīgā šogad nedaudz palielinājies skolēnu skaits, tomēr tas panākts uz pirmklasnieku rēķina. Kā Dienai pastāstīja Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta direktors Guntis Helmanis, šogad skolas gaitas uzsāks par aptuveni 400 pirmklasnieku vairāk nekā pērn. Tomēr 22 skolās atvērs klases ar nepietiekamu skolēnu skaitu. Pārsvarā šī problēma novērojama vidusskolā. Rīgas pašvaldības iekšējie noteikumi paredz, ka pamatizglītības programmas apguvei vienā klasē pieļaujamais skolēnu skaits ir no 20 līdz 34, bet vidējās izglītības programmas apguvei no 22 līdz 34 skolēniem, tomēr 16 skolās minimālais skolēnu skaits 10. klasē netika sasniegts. Savukārt 69. vidusskolā un Rīgas Kristīgajā vidusskolā 10. klases nebūs vispār. Kā Dienai norādīja Rīgas Kristīgās vidusskolas direktore Iveta Gaile, pieņemt šādu lēmumu esot bijis grūti, bet izvēle bijusi par labu kvalitatīvām mācībām pamatskolā. Direktore pieļauj arī domu, ka ar laiku varētu atteikties no vidusskolas. Viņa gan atzīmē, ka nākošgad vēl cīnīsies, lai saglabātu vidusskolas statusu, jo patlaban daudz bērnu ir 8. un 9. klasē.
Līdzīga situācija ir arī reģionos. Ogres novada pašvaldības izglītības un sporta pārvaldes vadītāja Sandra Grunte Dienai pastāstīja, ka šogad pat tiek veidotas lielākas pirmās klases un vairāki klašu komplekti, bet vidusskolā jūtams skolēnu samazinājums. Arī Liepnas vidusskolā, kur bērnu skaits katru gadu ir mazs, pirmajās klasē bērnu ir vairāk. Piemēram, pērn bijis tikai viens pirmklasnieks, bet šogad astoņi. Tomēr kopējais skolēnu skaits samazinājies pat par 10%. Savukārt Valmieras 5. vidusskolas direktore Rudīte Markus pastāstīja, ka kopējais skolēnu skaits samazinājies tikai par dažiem bērniem. Līdz ar to visas klases ir pilnas un jaunais mācību gads tiek gaidīts ar pozitīvām emocijām.
Savukārt vakara maiņu vidusskolās katru gadu skolēni turpina pieteikties mācībām vēl visu septembri, kaut gan oficiāli uzņemšana ir beigusies. Šāda prakse gan šīs skolas nostāda neizdevīgā pozīcijā, jo par tiem skolēniem, kas iesniedz dokumentus pēc 1. septembra, finansējums vairs netiek saņemts. Tomēr arī te savākt nepieciešamo skolēnu skaitu ir grūti. Kā iemesli tiek minēti demogrāfijas kritums un izbraukšana no valsts. Tāpat skolēnu skaita krituma dēļ dienas skolas samazina uzņemšanas prasības, piemēram, nerīkojot iestājpārbaudījumus, kuri iepriekšējos gados esot bijuši. Līdz ar to vairāk skolēnu izvēlas mācīties tieši dienas skolās, stāsta kādas vakara vidusskolas direktore. Arī Ludzas novada vakara vidusskolas direktore Regīna Borisova norādīja, ka 10. klasēs skolēnu skaits samazinājies par 20 bērniem, tāpēc varēs nokomplektēt tikai vienu 10. klasi, kaut gan pērn bijušas divas. Bet arī viņa uzsver, ka septembrī situācija var mainīties. Savukārt Jelgavas Vakara vidusskolas direktore Brigita Preisa norādīja, ka pašlaik pilnas ir jau četras 10. klases un skolēnu skaits var vēl palielināties.
Ņemot vērā šā gada rādītājus, Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta speciālisti plāno līdz gada beigām konsultēties ar skolu direktoriem un sagatavot priekšlikumus skolu tīklu optimizēšanai. Reorganizācija Rīgā varētu skart 5-10 skolas, atklāja Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Eiženija Aldermane. Īpaša uzmanība būs pievērsta tām izglītības iestādēm, kurām ir grūtības nokomplektēt 10. klases. Tomēr vērā ņems arī skolu pieejamību. Piemēram, izmaiņas varētu neskart Rīgas 19. vidusskolu, kura atrodas Bolderājā un ir vienīgā vispārējās izglītības iestāde rajonā, kur mācības notiek latviešu valodā.