Jau vairāk nekā desmit gadu Alda Epnere Eduarda Smiļģa muzejā strādā par biļešu kasieri un informatori. Viņa pārliecināta, ka dižais latviešu režisors un Dailes teātra dibinātājs savās mājās joprojām pārlūko saimniecību un visu tajā notiekošo. Neticat?
Alda stāsta, ka muzejā ir ļoti īpatnēja akustika, dažkārt kaut kur nočīkst durvis, telpās it kā izskrien caurvējš, kaut visi logi un durvis ir ciet. Tad muzeja darbinieki saskatās - Smiļģis staigā! Dažādos sarīkojumos nereti jaušama režisora klātbūtne, piemēram Smiļģa zālē no lustras negaidīti sāk pilēt ūdens. Kas tas ir? Nu, protams, Smiļģis izsaka savu attieksmi. Taču režisoram ļoti patika zāle, un iespējams, ka tāpēc apmeklētāji pēc sarīkojumiem vienmēr apgalvo, ka zālē valda laba gaisotne.
Ir zināms, ka Smiļģis ļoti mīlēja putnus, arī kaķus. Mājas ārpusē uz kāpnēm novietoti tādi kā akmens toverīši ar ūdeni. Apmeklētāji brīnās - kam tie tādi? Muzeja darbinieki atbild - putniem. To šeit ir daudz, un tāpat kā Smiļģa dzīves laikā, saules sasildītajā ūdenī, bieži peras zvirbuļi un baloži. Dārzā nereti ieklīst arī kaķi. Viņus neviens nedzenā, jo varbūt minči sarunājas ar mājas diženo īpašnieku. Tā te būs vienmēr. Pretējā gadījumā Smiļģim varētu būt nopietni iebildumi.
Smiļģa māja atrodas skaista dārza vidū. Kokus dārzā režisors stādīja pats, un tas bija jau sen. Dārzs ir novecojis, vietām izskatās kā īsti džungļi, un laiku pa laikam kaut kas tiek tajā tīrīts, sakārtots, šad tad kāds satrupējis koks vai krūms jānozāģē. Alda Epnere smej, ka Smiļģim tas ne visai patīkot. Pēc tādas kārtošanas allaž kaut kas notiekot ne tā, kā vajag.
Savulaik Alda ievēroja, ka dārzā divu koku zari bija it kā sakrustojušies, savijušies kopā un caur tiem māju varēja skatīt kā skaistā rāmī. Viņa šo dabas bildi arī nofotografējusi. Taču vecuma dēļ koki sāka apdraudēt apmeklētājus, un tos nācās nozāģēt. Smiļģis šopavasar savu attieksmi pret notikušo neesot licis manīt, laikam jau sapratis, ka viss tiek darīts tikai uz labu.
Par dažādiem zīmīgiem notikumiem liecina arī biežā tauriņu parādīšanās dārzā. Muzeja darbinieki ievērojuši, ka krāšņie un trauslie lidoņi parasti uzrodas nez no kurienes, kad muzejā iecerēts kāds nozīmīgs pasākums.