Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes priekšsēdētāja Arkādija Suharenko viedoklis Dienai sākumā tika apsolīts, tomēr vēlāk atteikts. Padomes izpilddirektore Gita Umanovska LETA norādījusi, ka būtu ētiski un taisnīgi kopienai atdot tos ebreju organizāciju sabiedriskos īpašumus (skolas, slimnīcas, kultūras namus), kuri līdz Padomju Savienības okupācijas varas īstenotajai nacionalizācijai 1940. gada 17. jūnijā piederēja šīm organizācijām un kuri pēc 1991. gada 23. augusta nonāca Latvijas valsts īpašumā. Padomes pārstāvji arhīvos apzinājuši, ka līdz 1940. g. 17. jūnijam ebreju sabiedriskajām organizācijām visā Latvijā piederējuši aptuveni 270 nekustamie īpašumi. Taču 2006. gadā ebreju kopiena pretendēja tikai uz 14 īpašumiem sešās pašvaldībās, tajā skaitā divām Liepājas Universitātes ēkām, skolas ēku Abrenes ielā 2 Rīgā, sarakstā bija arī šogad izsolē pārdotā bijusī Seksuāli transmisīvo un ādas slimību centra ēka Pērnavas ielā 70 Rīgā, kā arī par ES fondu līdzekļiem rekonstruētā bijusī Kuldīgas sinagogas ēka, kurā tagad atrodas bibliotēka. Vēlāk, jau 2010. gadā, Tieslietu ministrijas valsts sekretāra Mārtiņa Lazdovska vadītā darba grupa sastādīja citu sarakstu, kurā nebija runas par privātpersonu īpašumiem, bet arhīvos tika atrastas visas ebreju organizācijas 1940. gadā, un Valsts zemes dienests noskaidroja, kas ar šiem īpašumiem noticis, skaidro M. Lazdovskis. Šajā sarakstā bijuši vairāk nekā 45 īpašumi, no kuriem 10 jau ir atdoti tām organizācijām, kuras zemes reformas laikā bija atjaunojušas savu darbību. Pārējie īpašumi piederējuši organizācijām, kas savu darbību nebija atjaunojušas.
2006. gadā, kad Saeimā tika iesniegts īpašumu saraksts, valdību vadīja Aigars Kalvītis. «Bija ļoti līdzīga situācija kā tagad, spiediens no ebreju organizācijām un ASV vēstniecības. Es skaidri un gaiši pateicu, ka šo jautājumu var risināt, ja ir politiskais atbalsts, un uzliku uz balsošanu Saeimā. Ja deputātu atbalsts būtu, tad virzītu tālāk, bet tāda nebija,» stāsta ekspremjers. Runājot par pašreizējo situāciju, A. Kalvītis atgādina, ka savulaik, atdodot īpašumus sabiedriskajām organizācijām, ne visas tos atguvušas, piemēram, Sarkanajam Krustam īpašumus atdeva, bet Latvijas Piensaimnieku centrālajai savienībai ne, jo netika pierādīta īpašuma tiesību pārmantojamība. «Lai īpašumu atgūtu, nepieciešams reāls pārmantotājs, piemēram, draudze, kas darbojas. Ja pārmantotāja nav, tā ir vēlme vienkārši pārņemt īpašumus,» uzskata A. Kalvītis.
Kāds no bijušajiem Saeimas deputātiem, kurš nevēlējās izpaust savu vārdu, norādīja, ka likumprojektu 2006. gadā valdība akceptējusi slēgtā sēdē un tā sagatavošana nav bijusi īpaši publiska. Ebreju īpašumu atdošanu kopienai atbalstījusi arī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Deputātus toreiz mulsinājis, ka nav saprotams, kurš īsti būs īpašumu saņēmējs.