Kā varat komentēt Latvijas strukturālās reformas - cik labi tās ir īstenotas, un vai tās vedīs uz ekonomikas atlabšanu?
G. Dž. Līdz šim strukturālu reformu ziņā ir darīts daudz. Sevišķi valsts sektorā veiktie pielāgojumi ir bijuši ļoti lieli. Tie ir sāpīgi, bet nepieciešami. Ievērojamākie no tiem ir izglītībā un veselības aprūpē. Tomēr publiskais sektors aizvien ekonomikā ieņem lielu vietu. Nākamajos gados tas prasīs jaunas diskusijas un lēmumus, kas nenāks ātri, tāpēc jāsāk pēc iespējas agrāk.
Vai šo reformu sakarā kaut kas jūs dara bažīgus?
G. Dž. Šai posmā mēs nediskutējam par detaļām, bet atgādinām par kopējo ietvaru, lai jūs paliktu fokusējušies uz galvenajiem principiem: ilgtspējīgu attīstību, sevišķi fiskālajā ziņā, atbalstu ekonomikas konkurētspējai, darot visu, kas ved šai virzienā, kā arī mēģināt nodrošināt godīgu resursu sadali sabiedrībā. Šo principu ievērošanā daudz kas gan ir paveikts, gan vēl var tikt darīts. Kā - tā ir jūsu darīšana. Galvenais ir turēt prātā atskaites punktus. Daži lēmumi acumirklī var būt arī kontroversāli, tomēr atbilstīgi ilglaicīgākai stratēģijai.
M. G. Šādai mazai, atvērtai ekonomikai ar fiksētu valūtas kursu strukturālās reformas ir atslēga uz izaugsmi.
Kādas būs Parex, Citadele bankas un Hipotēku un zemes bankas pārveidošanas izmaksas?
M. G. Grūti nosaukt precīzu šo banku restrukturizēšanas izmaksu skaitli, bet tajā atspoguļosies tās problēmas, kas bija krīzes sākumā, dziļās recesijas laikā ciestie zaudējumi. Tāpēc mēs neaplūkojam izmaksas, kas saistās ar pašreizējo darbību. Jautājums ir - kā jūs tiekat galā ar šīm agrākajām problēmām. Precīzs skaitlis nav zināms, un galvenā vēsts ir, ka jums ir daudz stabilāka banku sistēma nekā pirms diviem gadiem. Tas nozīmē, ka arī izmaksas samazinās. Ļaunākie scenāriji, kādus paredzējām agrākajos dokumentos un kuru dēļ bija jārezervē 600 miljoni eiro banku drošības rezervei, nepiepildās. Svarīgi arī, ka valdība risina savas problēmas, lai valsts pievienotos eirozonai.
Vai tiks pārdoti kādi valstij piederoši uzņēmumi - Lattelekom, LMT, lidosta Rīga?
G. Dž. Tās bija lielās pirmsvēlēšanu runas, ka aizdevēji slēguši slepenu līgumu par valsts uzņēmumu pārdošanu. Pilnīgai skaidrībai jāteic, ka mēs tiešām saskatām valdības iespēju no šiem uzņēmumiem pelnīt vairāk, jo sevišķi to labākas pārvaldības ziņā, kas celtu ieņēmumus. Nepieciešami profesionālāki, motivēti, uz mērķi fokusēti un savā darbībā caurskatāmi vadītāji.
Pirmais solis uz to bija mūsu ieteikums valdībai izveidot sarakstu, kas tad valstij īsti pieder, otrais - kā to labāk pārvaldīt vai pārveidot. Otrais solis aizkavējās vēlēšanu dēļ, un pašlaik mēs gaidām izstrādātu stratēģiju. Jo ātrāk tā būs, jo labāk, lai palīdzētu arī konsolidācijai. Bet tā ir valdības, ne mūsu darīšana, kā tieši tas notiks. Pasaulē ir lielas diskusijas, kas valdībai ir un nav jādara, un tas ir izlemjams nacionālajā līmenī.
Pierakstīja Didzis Meļķis