Idejas par ēkas turpmāko izmantošanu ir bijušas, taču pagaidām tās nekādi nav īstenojušās. A/s Valsts nekustamie īpašumi jau ilgu laiku meklē kādu, kas vēlētos nomāt telpas šajā ēkā, bet tieši pagātnes dēļ neviens nevēlas tur ierīkot sev biroju. Tagad, gatavojoties 2014. gadam, kad Rīga būs Eiropas Kultūras galvaspilsēta, radusies jauna ideja ēkas izmantošanai. Iecerēts mainīt čekas jeb stūra mājas vēsturiski negatīvo auru un tajā ievest jaunas vēsmas, piemēram, veidojot likteņa lietu muzeju vai arī iekārtojot izstādi Latvieša koferis, aģentūrai LETA stāstījusi nodibinājuma Rīga 2014 vadītāja Diāna Čivle. Pagaidām ideja gan nav īpaši precīzi izklāstīta, nav arī zināms, vai plānots remontēt visu ēku vai tikai tās daļu, taču jau pats fakts, ka telpu izmantojumam ir radušās idejas, ir apsveicams.
Pie stūra mājas stūra sastapu vairākus rīdziniekus. Skaidrot, kas šī ir par ēku, nevienam nenācās, taču par tās turpmāko izmantojumu domas dalījās. «Droši vien pārdot, ja kāds grib pirkt. Muzejam drusku par lielu. Ja valstij nav ko ielikt, tad labāk pārdot. Piemiņas plāksne jāsaglabā, un pagrabā muzejs arī varētu būt, bet uzturēt milzīgu ēku bez vajadzības nav sevišķi praktiski,» uzskata Andris Roze. Alfrēds prāto: «Vēsturisko daļu vajadzētu atstāt, visu lielo māju nevajadzētu pārveidot par muzeju, bet pagrabus un daļu pirmā stāva saglabāt. Ja ēka pieder valstij, tajā var atrasties valsts iestādes. Ja pārdod, kā tad paliks vēsturiskā daļa?» Roberts savukārt domā, ka šī ir vieta viesnīcai - ja reiz Karostā var būt viesnīca, tad tāda var būt arī čekas mājā, pagrabos ierīkojot muzeju. Arī Rita šeit redz vietu viesnīcai, jo iebraucējiem no plašās Krievijas ēkas vēsture netraucēšot. Savukārt Silvija uzskata, ka valsts vajadzībām nevajadzīgi tiek būvētas milzīgas ēkas, kamēr šeit, pašā pilsētas centrā, stāv neizmantotas lielas platības. Stūra mājas telpas varētu rādīt arī skolēniem, jo viņi vairs neko par vēsturi nezinot.