LU Satversmes sapulci veido 300 dalībnieku, no kuriem lielākā daļa, divas trešdaļas, pārstāv akadēmisko personālu. Tāpat tajā piedalās 75 studējošo pārstāvji un 25 - vispārējā personāla. Atšķirībā no rektora Satversmes sapulce tiek ievēlēta uz trīs gadiem. Taču šogad pilnvaru termiņa beigas ir sakritušas, un sapulce savu darbu beigs trīs dienas pēc rektora vēlēšanām.
Nozīmīgo datumu tuvums pirms mēneša bija licis satraukties studentiem, jo pēdējo trīs gadu laikā universitātē ir izveidojušās jaunas fakultātes - Datorikas un Humanitāro zinātņu, kuras pašreizējā Satversmes sapulces sapulces sastāvā pārstāvētas netiks. LU Studentu padomes priekšsēdētājs Mārtiņš Līdaka Dienai stāsta, ka studenti to bija vēlējušies mainīt, taču rezultāts esot izpalicis. «Gribējām to jautājumu ierosināt publiskajās debatēs, bet mums teica, ka ir par vēlu jau kaut ko mainīt. Mums tomēr likās, ka vēl nebija par vēlu, bet tā tas arī palika,» viņš saka. Diena jau iepriekš rakstīja, ka LU akadēmiskie spēki problēmu tajā nesaskata, jo jaunās fakultātes veidojošās struktūras bija pārstāvētas arī pirms to dibināšanas.
Sākotnēji neoficiālā informācija liecināja, ka pašreizējais Satversmes sapulces sastāvs varētu būt labvēlīgāks M. Auziņam. Taču tagad, kad abi kandidāti ir iesnieguši savas vadības programmas, aptaujāto cilvēku atbildes liek domāt, ka svaru kausiem būs grūti nosvērties uz vienu vai otru pusi. «Tā varētu būt sīva cīņa, jo abi ir līdzvērtīgi un ļoti spēcīgi,» teic M. Līdaka.