Pārsteidz rezultāti
Pēc plusu un svītrojumu saskaitīšanas CVK mājaslapā publicētie pirmie rezultāti lika brīnīties vairāku partiju pārstāvjiem. Piemēram, Siguldas pagasta kultūras namā par Vienotību bija nobalsojuši 713 cilvēki, no kuriem 454 it kā svītrojuši Valdi Dombrovski, kuram šai iecirknī bija tikai 74 plusi. Ieraugot tik neparastu rezultātu, Saeimas deputāts Ainars Latkovskis (JL) pārbaudīja ziņas par citiem iecirkņiem un atklāja, ka Carnikavas pamatskolā no 1416 vēlētājiem V. Dombrovski it kā svītrojuši 1042. Vēlāk atklājās, ka sajauktas ailes. «Ja CVK zināja, ka ir kļūda, viņi tomēr šos rezultātus publicēja un neizplatīja paziņojumu, lai pagaidām tos neizmanto. Vairāki deputātu kandidāti paspēja publiski pateikties par ievēlēšanu, bet pēcpusdienā uzzināja, ka ievēlēts ir kāds cits. Tā ir cilvēku āzēšana,» uzskata A. Latkovskis. Vērīgi bija arī Saskaņas centra (SC) novērotāji Ventspilī, Liepājā un citviet Kurzemē, kas pamanīja CVK mājaslapā publicēto datu nesakritību ar skaitļiem, ko bija pierakstījuši novērotāji iecirknī. «Tagad viss ir kārtībā, tā nav ļaunprātība, bet kļūda, tomēr komisiju locekļiem jāstrādā kvalitatīvāk, viņi rūpīgi jāapmāca. Nav normāli, ja divreiz mainās ziņas, kurš tad īsti ir ievēlēts,» norāda SC deputāta kandidāte Alīna Rugine.
Protu, protu
CVK priekšsēdētājs Arnis Cimdars uzskata, ka kļūdas būtu atklātas arī tad, ja nebūtu iejaukušies novērotāji. Viņš slavē pilotprojektu, kura ietvaros trijos iecirkņos balsis skaitīja elektroniski. Šāda sistēma neļauj sajaukt ailes, nav dārga, un to izmantošot arī Rojas un Mērsraga domju vēlēšanās 18. decembrī. Taču balsu skaitīšanā pieļautas arī citas kļūdas. Piemēram, vairākos iecirkņos par nederīgām atzina neaizlīmētas aploksnes, lai gan uz tām bija apaļais zīmogs ar pareizu iecirkņa numuru. Iecirkņos, par kuriem saņemtas sūdzības, šīs zīmes ieskaitīs kā derīgas, tomēr visu iecirkņu rezultātus pārbaudīt neesot iespējams. Pirms darba sākšanas vēlēšanu komisijā tās loceklim ir pienākums izlasīt instrukciju, taču ne visi to izdarījuši. Komisiju locekļiem bija pieejama arī elektroniskā mācību programma, tomēr no 5000 komisiju locekļiem to apguva aptuveni 1000. «Viņi atnāca strādāt ar vidusmēra latvieša priekšstatu, ka visu par vēlēšanām zina. Mēs esam dūju tauta - pasakā balodis arī teica «protu, protu», bet ligzdu savīt tomēr nemācēja. Kad jāiet uz mācībām, tad domā, ka visu prot, kad jāstrādā iecirknī - atklājas, ka ne,» norādīja A. Cimdars.
Nākamgad beidzas viņa kārtējais termiņš amatā, un A. Cimdars būtu gatavs kandidēt vēl vienu reizi, gan pieļaujot, ka var atrasties labāks kandidāts vai arī viņš pats saņemtu labāku piedāvājumu. CVK priekšsēža krēslā pirmoreiz viņš nonāca 1997. gadā. A. Cimdara vārdu saista ar Tautas partiju (TP). Viņš skaidro, ka 1999. gadā, būdama opozīcijā, TP atbalstījusi A. Cimdaru, kopš tā laika to viņam atgādinot, taču ilgstošā laika periodā esot pierādījies, ka vēlētāju simpātijas nav atkarīgas no CVK vadītāja.