«Sadarbībai izvēlējāmies senioru organizācijas, par kurām jau zinājām, ka tās ir tik stipras, lai varētu palīdzēt citiem,» norāda I. Badune. Finansējumu Senioru labo darbu maratonam nodrošina Šveices Konfederācija un Latvijas Republika no Latvijas un Šveices sadarbības programmas līdzekļiem paplašinātajai Eiropas Savienībai. Projekts aizsākās pagājušā gada sākumā un oficiāli noslēdzas šī gada februāra beigās. «Tas bija skaists projekts, žēl, ka beidzas,» saka projekta koordinatore no Līvāniem Veneranda Caune.
Apgūt jaunas iemaņas
Vecākās paaudzes vidū ir ļoti daudz interesantu cilvēku, no viņiem var mācīties optimismu, turklāt sadarboties ar senioriem ir patīkami, jo viņi ir atsaucīgi, apzinīgi un punktuāli, novērojusi I. Badune. Tāpēc projekta noslēgumā klajā nākusi Ingunas veidota Senioru labo darbu grāmata. Tā iepazīstina ar vairākiem desmitiem senioru - spilgtām personībām. Grāmatā ietverts teksts latviešu, angļu un vācu valodā. Grāmatu dāvinās projektā iesaistītajiem cilvēkiem, to pasniegs arī skolu bibliotēkām. «Lai attīstītos Latvijas reģioni, ļoti vajadzīgi un nozīmīgi ir enerģiski visu vecumu cilvēki, kuriem būtu entuziasms un aizrautība darboties un kuri neapstātos, sastopoties ar pirmajiem šķēršļiem. Darbojoties Līvānos, esmu secinājusi, ka Latgalē enerģiski cilvēki it īpaši vajadzīgi, bet tie, kuri jau ar entuziasmu darbojas, jāslavē,» saka Baltās mājas direktore.
Viņa uzsver, ka ikvienai biedrībai, lai tā būtu cilvēkiem pievilcīga, vajadzīgas novitātes. Labo darbu maratona īstenošanas gaitā vecākā gadagājuma cilvēki izglītojušies semināros, piedalījušies rokdarbu nodarbībās, arī paši veikuši labos darbus. «Reģionālajos apmācību semināros seniori dalījās dzīves pieredzē, apmainījās ar atziņām,» klāsta Inguna. Jāpiebilst, ka semināros piedalījās ne tikai maratonā iesaistīto organizāciju pārstāvji, bet arī seniori no apkārtējām pašvaldībām, piemēram, reģionālajā apmācību seminārā Ventspilī pēc biedrības Ventspils liedags vadītājas Ligitas Kristovskas aicinājuma klāt bija arī pensionāri no Talsiem, Kuldīgas un Liepājas.
Praktisko nodarbību programmu veidoja reģionālie koordinatori atbilstoši savas apvienības dalībnieku interesēm. Atskatoties uz Labo darbu maratona gaitā apgūto, L. Kristovska stāsta, ka ļoti interesantas bijušas tamborēšanas, dekupāžas un stikla apgleznošanas nodarbības, bet nākotnē Ventspils dāmas vēlētos pilnveidot savas prasmes floristikā un dāvanu saiņošanā. Inguna norāda, ka līvāniešiem izveidojusies laba sadarbība ar kultūras darbinieku režisoru Jāni Streiču.
Labdarība vajadzīga ikdienā
Maratonā iesaistītie pensionāri apliecināja rūpes par apkārtējo vidi, padarot pievilcīgāku savu pašvaldību. Inguna stāsta, ka Jēkabpils pensionāru apvienības Sasaiste seniori izveidojuši ārstniecības augu dobi Zaļā aptieka pie pilsētas muzeja, Staiceles seniori izdekorējuši ielas ar košām ziedu kompozīcijām, bet Jūrmalas Pensionāru biedrība izveidoja krāšņu rozāriju pie Aspazijas muzeja. Savukārt Ventspilī seniori ierīkojuši puķu dobes un zālienu savas pilsētas Jaunrades nama pagalmā un tagad pamatoti cer uz iespēju izmantot Jaunrades nama telpas saviem pasākumiem. Līvānos seniori apzaļumojuši jauno bibliotēku - senioriem palīdzējuši jaunieši, atbalstu sniedza arī vietējo pašvaldību pārstāvji. Tādējādi Labo darbu diena realitātē apliecinājusi paaudžu solidaritāti.
Projekts drīz noslēgsies, bet nepieciešamība pēc savstarpēja atbalsta nebeidzas konkrētā datumā, tā ir aktuāla joprojām. «Pensionāriem Latvijā klājas ļoti dažādi. Gan sociālekonomiskajā, gan psiholoģiskajā aspektā smaga dzīve ir tiem, kam dienas paiet vientulībā. Pamatoti uzskata, ka vientuļie pensionāri sociāli ir visneaizsargātākie. Tomēr vēl bēdīgāk iet pensionāriem, kuru atvases cīnās ar trūkumu, palikušas bez darba vai nonākušas atkarības varā. Bieži gadās dzirdēt, ka vecmāmiņa no savas pensijas finansiāli atbalsta arī bezdarbnieku dēlu un skolas vecuma mazbērnus,» stāsta biedrības Baltā māja direktore. Tāpēc biedrība apņēmusies daudz uzmanības veltīt projektiem labdarības jomā.