Pie Intas aicinātas, vienmēr zinām, ka baudīsim gastronomiskus priekus greznā ierāmējumā. Viņai ir Dieva dots talants uzburt brīnumu no visvienkāršākajiem ikdienas produktiem. Inta no tēva mantojusi smalko ēdienu gatavošanas un pasniegšanas mākslu. Lieku uzsvaru uz vārdu «smalks», jo katrs ēdiens, katra uzkoda ir atbilstoši noformēta un ciemiņi jūtas, kā karaļu maltītē nokļuvuši.
Savukārt Daina allaž aicina uz pašas izcepto gardo kāpostu pīrāgu, kam piešķir īpašu knifiņu ar svarīgu komponentu - prieku par mūsu gaidāmo kopā būšanu, ar savu nedziestošo optimismu.
Man šķiet, ka nav svarīgi, cik daudz un kas ir likts galdā, nozīmīgākais ir draugu kopā sanākšana. Arvien atceros vīramātes stāstīto. Karalaikā Harkovu bija ielenkuši vācieši, bet viņa uz savu trīsdesmito dzimšanas dienu saaicināja draugus. Pilsēta cieta badu, neviens nezināja, kas notiks nākamajā dienā. Visa jubilāres rocība bija četri kartupeļi, šķipsna sāls, mazliet skābu kāpostu un sīpols, bet siltās atmiņas par to vakaru viņu pavadīja visu mūžu.