Piedāvā Pārdaugavu
Rīgas dome (RD) saņēmusi vēstuli no a/s Dinamo Rīga ar lūgumu piešķirt zemi 25 hektāru platībā jauna sporta kompleksa izveidei - plānots uzcelt ne vien multifunkcionālu arēnu un halli treniņiem, bet arī atklātos sporta laukumus, viesnīcu un medicīnas centru, kā arī izbūvēt nepieciešamo infrastruktūru. Rīgas domes Investīciju un uzņēmējdarbības veicināšanas padome šodien spriedīs par iespējām piedāvāt investoriem atbilstošus zemesgabalus. Pašlaik tādi ir Kleistos un Ziepniekkalnā, kā arī teritorijā pie starptautiskās lidostas Rīga, kuru pērn ieguldīja SIA Rīgas pilsētbūvnieks pamatkapitālā, minot kā iespējamo vietu starptautiska izstāžu centra celtniecībai. «Rīgas pilsēta ir ieinteresēta jaunu sporta būvju tapšanā, tās ir investīcijas un sakārtotas teritorijas, ļoti pozitīvi būtu šādas būves attīstīt Pārdaugavā,» Dienai izteicās Rīgas vicemērs Andris Ameriks (LPP/LC). Dome ir gatava piedāvāt kādu no šiem zemesgabaliem ilglaicīgā nomā, bet negrasās to ne pārdot, ne dāvināt, uzsvēra A. Ameriks. Viņaprāt, labs risinājums būtu halli un pārējos iecerētos objektus būvēt pie lidostas, kam arī ir attīstības plāni, varētu veidot kopīgas autostāvvietas un pārējo infrastruktūru, taču tā ir Dinamo Rīga izvēle. RD Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs Dienai norādīja, ka neatkarīgi no vietas izvēles pirms halles būvniecības būs jāizstrādā detaļplānojums, kas varētu prasīt divus gadus, tāpēc, ja Latvija ir pieteikusies 2017. gada pasaules hokeja čempionāta rīkošanai, nevajadzētu īpaši kavēties ar lēmuma pieņemšanu.
Cer uz atbalstu
«Visiem trim zemesgabaliem ir savi plusi un mīnusi,» atzīst hokeja kluba Rīgas Dinamo padomes priekšsēdētājs Juris Savickis. Par to, ar kādiem noteikumiem jauno halli varētu būvēt, viņš ar RD vadību vēl nav runājis, bet cer gan uz pašvaldības, gan valdības atbalstu. «Hokejs pats par sevi neatpelna izdevumus, investoram ir jāzina, kā viņš ieguldīto naudu atpelnīs, jābūt plānam. Normāli būtu, ja zemi mums piešķirtu un valsts vai pašvaldība uzņemtos arī infrastruktūras nodrošināšanu,» izteicās J. Savickis. Viņam esot piedāvājumi arī no privātajiem zemju īpašniekiem, kuri savulaik nopirkuši lielus zemesgabalus, kas stāv tukši un tādi arī paliks vēl vismaz 10 gadus naudas trūkuma dēļ. J. Savickis uzskata, ka hallei būtu piemēroti arī citi zemesgabali, par kuru drīzu attīstību pēc sākotnējām iecerēm viņš šaubās, piemēram, Lucavsalā. Lielā halle plānota aptuveni 8000 skatītājiem, mazā - no 1500 līdz 2000 skatītājiem. Vaicāts par iespējamiem investoriem, J. Savickis pirmām kārtām min SIA Itera Latvija, kuras prezidents ir viņš pats. Par vēlmi būvēt savu hokeja halli Dinamo Rīga vadība izteicās tieši pirms gada, kad samilza konflikts ar Arēnas Rīga vadību par telpu nomas maksu, ko komanda uzskatīja par neadekvāti dārgu. J. Savickis joprojām uzskata, ka Arēna Rīga «grib izspiest no šī biznesa visu, ko var,» un pašiem savu halli uzturēt būtu izdevīgāk.