Tad uz laiku te apmetas kucēni un kaķēni, kurus nevar pa nakti atstāt patversmē bez pieskatīšanas, kā arī tādi, kuriem nepieciešama īpaša aprūpe. Solvita smej - mājinieki ieteikuši, lai žurnāliste pajautā viņiem, kuram tiek saimnieces lielākās rūpes un mīļums. Tā sacīt - trīs reizes minēt ļauts.
Gribējās priecīgi paraudāt
Solvita ir diplomēta vēsturniece un juriste. Taču pirms desmit gadiem, kad viņai piedāvāja direktores posteni jaunajā patversmē, Solvita pieņēma izaicinājumu: «Gribēju kaut ko mainīt dzīvē, un savu lēmumu nenožēloju nevienu brīdi. Es neeju uz darbu, tajā esmu visu laiku, vienalga kur arī es būtu.» Ieņemamais amats - direktore - Solvitas pienākumu loku maz raksturo: «Patversmē visi dara visu. Mēžam, vedam suņus pastaigās, nepieciešamības brīdī paši esam arī dzīvnieku psihologi ar lielu praktisko pieredzi.» Patversmei palīdz brīvprātīgie - jaunieši, ģimenes ar bērniem, pensionāri. Tie ir cilvēki, kam ir brīvais laiks, kam patīk dzīvnieki, bet kas nevar, piemēram, turēt dzīvnieku mājās. Solvita ir gandarīta: «Kāda meitene 2001. gadā atnāca pie mums kā brīvprātīgais palīgs. Tagad viņa jau ir veterinārārste.»
Patversmes paveikto izsaka skaitļi - desmit gados no Dzīvnieku drauga adoptēti ap 7000 suņu un kaķu. Solvita smaida: «Sirds mierīga par tiem, kas ir pie mums, - viņi ir paēduši un apmīļoti, un agrāk vai vēlāk katrs atrod sev mājas. Ja kāds aizsēdējies, zinām - viss būs labi, tikai jāpagaida.» Direktore atceras, ka pirms pāris nedēļām patversmei labāko dāvanu desmit gadu jubilejā sagādāja kāda vecāka kundze: « Viņa adoptēja piecpadsmit gadu veco Džimi. Kundze bija nolēmusi dot pajumti kādam, kuru neviens cits nepaņems. Tad gan man no prieka kņudināja pakrūtē un gribējās priecīgi paraudāt.»
Dzīvnieku draugs ļoti atšķiras no citām patversmēm Latvijā - tai ir plašas un gaišas telpas dzīvniekiem, patversme atrodas zem viena jumta ar mūsdienīgu klīniku. Solvita Vība stāsta, ka 90. gadu vidū ideja par šādu patversmi šķita kā rozā sapnis. Tas piepildījās, pateicoties Kristīnes Čilveres novēlējumam. Ar mecenāti Solvita personīgi tikusies Anglijā: «Kristīne Čilvere aizbrauca no Latvijas 1939. gadā, ieguva izglītību Oksfordas universitātē, un visu mūžu savu enerģiju, prātu un līdzekļus dāvāja dzīvniekiem.» Pēc neatkarības atjaunošanas Latvijā aizsākās dzīvnieku aizsardzības kustība, un piepildījās Kristīnes sapnis - tika uzcelta un 2001. gadā atklāta patversme Dzīvnieku draugs. Kristīnes Čilveres mūža gājums noslēdzās 2007. gadā Apvienotajā Karalistē. No viņas īpašumu ienākumiem katru gadu patversme saņem tai novēlēto daļu.
Jaunie laiki Candera ielā
Ar ko Dzīvnieku drauga vēsturē iezīmēsies Latvijas jaunie laiki? Solvita Vība stāsta, ka tagad cilvēki nereti atved dzīvniekus, kurus vairs nevar paēdināt, jo pašiem nav ko galdā likt. Varbūt šī iemesla dēļ visās Latvijas patversmēs jūtama arī adoptētāju vēlme izvēlēties mazāka auguma suņus. Pašlaik kaķus adoptē divreiz vairāk nekā suņus. Šķiet, tas arī ir krīzes iespaids. Tomēr kopumā mēnesī cilvēki aizved uz savām mājām ap astoņdesmit dzīvnieku. Parādījusies arī cita jauna tendence - cilvēki dodas projām no valsts, bet četrkājaino draugu nevar paņemt līdzi un nevar iekārtot citur. Protams, nodod patversmē. Lielākā skaitā patversmē nonāk kādreizējie modes šķirnes suņi -Stafordšīras terjeri, dobermaņi un rotveileri. Tie pārsvarā ir veci dzīvnieki, kuru veselības problēmu dēļ saimniekiem ne vienmēr ir iespēja vai vēlēšanās viņus paturēt un kopt.
Cik dzīvnieki tiek iemidzināti? Solvita neslēpj: «Eitanizējam arī, taču tikai galīgi bezcerīgos. Tas ir grūts lēmums. Eitanizējam, kad ārsts secina - šoreiz palīdzēt vairs nevaram. Dažkārt dzīvnieka uzvedība liek saprast, ka nav iespējama cilvēka un dzīvnieka līdzāspastāvēšana. Esmu pārliecināta, ka humāna eitanāzija noteiktos gadījumos ir viens no dzīvnieku aizsardzības principiem.» Patversmē vērojamas arī pozitīvas tendences. Piemēram, no Dzīvnieku drauga adoptē suņus un kaķus arī uz ārzemēm - Somiju, Zviedriju, Vāciju. No Anglijas interesējušies par iespēju adoptēt patversmes mājaslapā iepatikušos suni. Solvita Vība ir arī Dzīvnieku aizsardzības ētikas padomes priekšsēdētāja. Viņa novērojusi, ka pēdējos gados uz labu mainās cilvēku attieksme un vērtību mēri - dzīvība, atbildība, vecs cilvēks, mazs bērns, klaiņojošs dzīvnieks. Cilvēki izglītojas un zina, ko darīt, kur ziņot, kad dzīvnieks nelaimē.
Kādas ir patversmes jubilejas gada aktivitātes, kā cilvēki var palīdzēt? Solvita stāsta, ka aprīlī notiks patversmes lielā talka. Brīvprātīgos palīgus pēc darba ar zupu cienās Mārtiņš Sirmais.
Katrs patversmei var palīdzēt, arī ziedojot naudu vai ierodoties kā brīvprātīgais palīgs, piemēram, lai izvestu pastaigā suņus. Te vienmēr noderēs siltas drēbes dzīvnieku guļvietām, avīzes un, protams, suņu un kaķu barība un rotaļlietas. Iespēju palīdzēt ir ļoti daudz.