«Sāku ar dažām atrakcijām, tagad jau gadiem atrakciju parku paplašinu, turklāt apzināti to veidoju latviskā lauku stilā, lai atšķiras no tiem spožajiem karuseļiem, kas pieejami pilsētās,» uzsver M. Jansons un piebilst, ka viņa latviskā gaumē veidotajā atrakciju parkā, kā arī kafejnīcā un viesu mājā skan dažādu tautu valodas. Pēdējā laikā aizvien biežāk krievu, jo, kā stāsta uzņēmējs, «patlaban jūtams, ka pieaudzis ceļotāju skaits no Krievijas, īpaši no Maskavas un Sanktpēterburgas».
Tieši ceļotāju no Krievijas īpatsvars pēdējos gados krietni audzis, pat par 46%, kas liecina, ka liela daļa vietējā tūrisma biznesa balstās tieši uz šīs valsts tūristiem. Bet, lai piesaistītu ārvalstu ceļotājus, ļoti svarīgi ir piedāvāt tieši latvisku kolorītu, jo, ja ārzemnieks izvēlējies atpūsties Latvijā, tad grib redzēt latvisku interjeru un ēst latviešu ēdienus, secinājusi asociācijas Lauku ceļotājs, kas apvieno apmēram 300 Latvijas tūrisma uzņēmumu, pārstāve Elīna Kalēja.
Ārvalstu viesu skaits audzis
Šajā sezonā Latvijas naktsmītnēs un apskates vietās prognozējams apmeklētāju skaita pieaugums 10-15% apjomā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, bet pārliecības, ka šī visumā optimistiskā prognoze piepildīsies, pagaidām nav, uzskata tūrisma jomas eksperti, uzsverot, ka riska faktori ir benzīna cenu kāpums, ārvalstu ceļotāju finansiālā nedrošība, nepietiekamā tūrisma produktu atbilstība pieprasījumam un samērā vājais mārketings.
Pēc nesenās ekonomiskās krīzes, kas smagi skāra Latvijas tūrisma industriju, aizvadītais 2011. gads tomēr raksturojams kā veiksmīgs, vērtē Elīna Kalēja un apgalvojumu pamato, norādot: «Aizvadītajā gadā bija vērojams tūristu skaita pieaugums 30-40% apjomā, salīdzinot ar 2010. gadu.» Pērngad Latvijas viesnīcās un citās tūristu mītnēs uzturējās 1,6 miljoni cilvēku, no tiem ievērojami lielākā daļa - 1,1 miljons nakšņotāju - ārvalstu viesi.
Apdraud notikumi Grieķijā
Lauku ceļotāja prognoze liecina, ka šogad viesu skaita pieaugumu naktsmītnēs un apskates objektos visvairāk apdraud benzīna cenu kāpums. Raugoties uz gaidāmo vasaras sezonu, bažas sagādā arī tas, ka Rietumeiropas valstu iedzīvotājus pārņēmusi piesardzība. «Daudzi ārvalstu tūristi pieraduši rezervēt naktsmītnes Latvijā ar mūsu asociācijas starpniecību, un šobrīd varam secināt, ka Rietumeiropas valstu iedzīvotāji, redzot, kas notiek Grieķijā un citur, baidās naudu ceļošanai tērēt,» izklāsta Lauku ceļotāja pārstāve Elīna Kalēja un piebilst, ka uz pieaugumu minēto 10-15% apjomā ļauj cerēt tas, ka Latvijas iedzīvotāji atkal jūtas drošāki un ir gatavi tērēt naudu vietējiem ceļojumiem, nevis tikai taupīt katru nopelnīto latu, kā tas bija krīzes laikā. Tam gan nepiekrīt A. Slokenbergs, uzsverot: «Cilvēki Latvijā joprojām dzīvo krāšanas, nevis tērēšanas režīmā.» Turklāt tūrismā esot tāpat kā saldējuma ražošanā - var uznākt auksta un slapja vasara, un apgrozījums nebūs tik liels, kā cerēts.
Jāņem vērā arī tas, ka joprojām nav atdzimis krīzes nomāktais darījumu tūrisms - Latvijas uzņēmumu rīkotie semināri un konferences viesu namos, liecina TAVA secinājumi. Radisson viesnīcu mārketinga menedžere Aiga Lapiņa gan norāda, ka Latvijā pārstāvētā starptautiskā zīmola Radisson ķēde par darījumu tūristu trūkumu nesūdzas. «Pagājušais gads bija veiksmīgs. Lai popularizētu Radisson viesnīcas Latvijā, braucam uz dažādām starptautiskajām izstādēm, piemēram, Krievijā un Vācijā,» izklāsta A. Lapiņa, piebilstot, ka Radisson vairāk orientējas uz darījumu un konferenču tūrismu no ārvalstīm, nevis uz Latvijas uzņēmumiem.
Nacionālais kolorīts
Uzņēmējiem, kuri darbojas uzņemošajā tūrismā, jādomā par piedāvājuma attīstību atbilstoši šībrīža ceļotāju prasībām, uzsver Armands Slokenbergs un izklāta: «Ja uzņēmējs piedāvā koika plus paika, tas nav tūrisma produkts. Redzam, ka sāk veidoties, piemēram, kulinārais tūrisms, rodas tūrisma produkti ģimenēm ar bērniem - tas jau ir solis uz priekšu pareizā virzienā. Piedāvājums kļūst interesantāks un precīzāk mērķēts noteiktai interešu grupai, savai mērķauditorijai.»
Uz viesu skaita pieaugumu var cerēt, ja nodrošina savu unikālo, no citiem atšķirīgo piedāvājumu, turklāt pēc iespējas lielāku tūrisma produktu daudzveidību - naktsmītni, maltītes, sportošanu, izklaides bērniem.
Par to praksē pārliecinājies arī Modris Jansons. «Mums ir viesu māja, kafejnīca, atrakciju laukums un minigolfs, pirti piedāvājam, jo apmeklētājiem vajadzīgas interesantas laika pavadīšanas iespējas. Viesu mājā uzturas galvenokārt ārvalstu tūristi, bet kafejnīcu un atrakciju parku apmeklē daudzi vietējie ceļotāji,» stāsta uzņēmējs.
Valsts atbalsta maz
Nevar noliegt, ka Lietuvā un Igaunijā vietējais tūrisms spēlē nozīmīgāku lomu nekā Latvijā, atzīst A. Slokenbergs. Igaunijā un Lietuvā jūtams lielāks valsts atbalsts tūrisma attīstībai, asociācijas Lauku ceļotājs dalībnieku viedokli izklāsta E. Kalēja: «Igaunijā valsts institūcijas rūpējas par to, lai tiktu attīstīts šobrīd ļoti pieprasītais dabas tūrisms un fototūrisms. Ar valsts atbalstu tiek veidotas dabas takas ar īpašām skatu platformām fotografēšanai. Latvijā par to rūpējas galvenokārt privātie uzņēmēji, bet dabas tūrisms mūsu valstī, salīdzinot ar Igauniju, ir vāji attīstīts. Savukārt Lietuvā atšķirībā no Latvijas ir ļoti laba autoceļu kvalitāte. Sliktie lauku ceļi, kas apgrūtina piebraukšanu viesu mājām un apskates objektiem, Latvijā ir sasāpējusi problēma.»
Tūrisma jomā strādājošie uzņēmēji valsts palīdzību negaida, bet cīnās paši saviem spēkiem, uzsver Modris Jansons, gan atzīstot, ka samazinātā PVN likme 12% naktsmītnes pakalpojumiem vērtējama kā atbalsts. «Man nekad nav izdevies saņemt valsts palīdzību, vienmēr bijuši kādi birokrātiski šķēršļi, Eiropas Savienības projekti gan ir noderējuši,» norāda uzņēmējs.
Cenu nedrīkst paaugstināt
Naktsmītņu un tūrisma objektu īpašniekiem nevajadzētu pieļaut kļūdu un, paļaujoties uz pagājušā gada panākumiem, šogad paaugstināt cenas, jo tā var piedzīvot apmeklētāju skaita kritumu, norāda Lauku ceļotāja pārstāve un uzsver, ka prasme pareizi noteikt cenu ir tūrisma tirgus spēlētāju profesionalitātes rādītājs. «Pieredzējušie uzņēmēji, kuri tūrismā strādā jau gadiem, izprot situāciju, aptver, ka nav pieaugusi cilvēku maksātspēja, tāpēc nepaaugstina cenu, un viesu skaita pieaugums to atsver. Savukārt uzņēmēji, kuri nesen ienākuši uzņemošā tūrisma tirgū, cer nopelnīt vairāk, paaugstinot cenas, un riskē palikt bez apmeklētājiem,» izklāsta E. Kalēja.
Par to, ka cenai jābūt adekvātai tūrisma produkta kvalitātei, praksē pārliecinājies arī M. Jansons, uzsverot, ka nevar par velti ļaut apmeklēt, piemēram, paša veidoto atrakciju parku, bet neadekvāti augstas cenas noved pie viesu skaita samazināšanās. Mūsu valsts ceļotājiem raksturīgs, ka viņi Latvijā meklē pēc iespējas ekonomiskākas un lētākas apmešanās vietas brīvdienu pavadīšanai un noteikti negrib pārmaksāt, liecina tūrisma profesionāļu secinājumi.