Turpina slēpt galvu smiltīs

Paredzēta kriminālatbildība valsts vai pašvaldības iestādes darbiniekiem par materiālu vērtību, labumu, to piedāvājuma prettiesisku pieņemšanu arī tajos gadījumos, kad tas nav pieprasīts. Soda ar brīvības atņemšanu līdz trim gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz simt minimālajām mēnešalgām, atņemot tiesības uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz diviem gadiem vai bez tā.
Ja materiālās vērtības vai labumi ir pieprasīti vai izspiesti, soda ar brīvības atņemšanu līdz pieciem gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz divsimt minimālajām mēnešalgām, atņemot tiesības uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz pieciem gadiem vai bez tā.

Māris Rēvalds, Veselības aprūpes darbadevēju asociācijas vadītājs
Jāparāda labā griba, ka nedrīkst būt dubultmorāles apstākļi. Ārsti ļoti labi zina, cik viņu darbs maksā konkrētās pasaules valstīs, bet sabiedrība zina, ka ārstiem maksā maz, tāpēc piever acis uz neformālajiem maksājumiem. Ja pātaga jau ir (likumdošana), tad pīrāgs ir jāizgudro. Protams, būtu jānodrošina cilvēka cienīgs atalgojums. Zināms, ka valstij nav naudas tagad, bet var vismaz izlīdzināt tarifus. Galvenajiem ārstiem ir jāzina, kas notiek viņu slimnīcās, nevar galvu bāzt smiltīs, teikt, ka nezina, cik ārsti ņem. Ir iespēja nodrošināt to, ka ārsti var veikt maksas operācijas no darba brīvajās stundās, par tām saņemot adekvātu honorāru.

Juta Strīķe, KNAB priekšnieka vietniece
Pieņemot grozījumus Krimināllikumā, likumdevējs ir kriminalizējis šo pateikšanās tradīciju, lai to izskaustu. Pacientiem nevajag dot naudu un citus materiālus labumus, savukārt ārstiem tos nepieņemt, pat ja tādi tiek piedāvāti, - tāda būtu pareizā rīcība. Šāda nostāja būtu jādefinē un jādeklarē ikvienam mediķim. Publisko pakalpojumu sniedzējiem jābūt godīgiem un jāsniedz iedzīvotājiem kvalitatīvi pakalpojumi, neradot sabiedrībai šaubas par nepieciešamību vēl papildus pateikties. Ja kāds ārsts no sava pacienta pieņem kādu labumu, par to agrāk vai vēlāk uzzinās arī citi. Tāpēc ārstiem pašiem jālauž šīs tradīcijas, jāpauž neiecietība pret negodprātīgiem kolēģiem.

Līga Stafecka, Delnas politikas analītiķe
Slimnīcu vadība un Veselības ministrija gadu gadiem izvairījusies šo problēmu risināt un piekopusi strausa politiku ar galvu smiltīs, izlikdamies, ka problēma nav tik liela, vaina jādala starp devējiem un ņēmējiem un citās profesijās pastāvot līdzīga prakse. Nekas neatrisināsies, kamēr ministrija un slimnīcu vadība neuzņemsies pilnu atbildību, nodrošināt, ka šāda nelegālu maksājumu prakse slimnīcā nepastāv. Galvenā atbildība tomēr gulstas uz medicīnas personālu, slimnīcu vadītājiem, nevis pacientiem, jo pacientam, ja jautājums ir par viņa dzīvības nodrošināšanu un veselības atgūšanu, praktiski nav nekādas izvēles, kā dot kukuli.

Iveta Neimane, pacientu organizāciju apvienības SUSTENTO pārstāve
No pacienta viedokļa būtu svarīgi, lai ārstniecības iestādes deklarētu savu nostāju un uzņemtos atbildību par savu personālu, uzskatītu kukuļu ņemšanu par iestādes negodu, nevis norobežotos no tā kā līdz šim. Tas arī būtu kā kvalitātes rādītājs iestādei. No Veselības ministrijas es sagaidu, lai tiktu skaidrots, vai ir atšķirības starp kukuli, kas ir nauda, un nelielo simbolisko pateicību, piemēram, ziediem, konfekšu kasti vai sīkiem, niecīgiem suvenīriem. Ja pacientam dakteris jau kļuvis kā tuvs ģimenes loceklis vai tuvs paziņa, to pacienti neuzskata pat kukuli. Bet par kukuli uzskata naudu, aploksni par dāvanu pacienti neuzskata.