Domes izpilddirektors Juris Radzevičs vairākkārt uzsvērti izvairījās no atbildes, vai N. Ušakovs rīkojies nelikumīgi, jo neesot zināmi visi apstākļi un viņam pat neesot zināms, kurš pieņēmis lēmumu par eksperimenta uzsākšanu. Rakstveida rīkojuma, uz kura pamata eksperiments notika, vispār nav.
Izziņoja tviterī
Pretēji ierastajai kārtībai, kad lēmumus par atlaižu piešķiršanu kādām iedzīvotāju grupām pieņem domē, pirms tam izskatot komitejās, vispirms N. Ušakovs par to paziņoja sociālajos tīklos, un tikai tad domes preses dienests izplatīja paziņojumu. 11. decembrī tviterī parādījās mēra ieraksts: «Izbraukāju pilsētu. Ja vien to var saukt par braukšanu. Pie sevis uzaicināju visus atbildīgos par sniega tīrīšanu/netīrīšanu.» Nākamajā dienā N. Ušakovs negaidīti paziņoja: «Sniegputeņa laikā Rīgā autovadītāji, uzrādot tehnisko pasi, varēs izmantot sabiedrisko transportu bez maksas.» Sākotnēji tika ziņots, ka eksperimenta pirmajā dienā bezmaksas braucienus izmantojuši 11 000 cilvēku, vēlāk publiski minētie skaitļi tika piezemēti. Rezumējot eksperimenta rezultātus, N. Ušakovs secina: «2000 mašīnas, kas neizbrauca vakardien uz Rīgas ielām, ir rinda ap 10 000 metriem. T. i., no centra līdz Bolderājai.» Mēra iniciatīva, kurai zibenīgi paklausīja domes struktūras un SIA Rīgas satiksme, raisīja asu kritiku. «Tas, ko dara Ušakovs, varētu būt pielīdzināms iedomātai situācijai, kad Solvita Āboltiņa kā Saeimas priekšsēdētāja izdomātu paziņot, ka autovadītāji (tā vietā, lai radītu korķus) drīkst bez maksas sastrēgumstundu laikā studēt valsts subsidētās augstskolās. Lai gan par šādām izmaiņām izglītības likumos Saeima vēl nemaz nebūtu lēmusi!» portālā Politika.lv rakstīja Providus pētniece Iveta Kažoka. Atturīgi kritisku vērtējumu N. Ušakova lēmumam sniedza Valsts kontroliere Ingūna Sudraba, sakot, ka šādai rīcībai ir jābūt juridiski pamatotai ar normatīvu dokumentu. Tiesībsargs Juris Jansons bija skarbāks, pārmetot nevienlīdzīgu attieksmi pret mazāk aizsargāto, nabadzības riskam pakļauto sabiedrības daļu, kas ir spiesta pārvietoties ar sabiedrisko transportu visos laika apstākļos, jo nevar atļauties nopirkt automašīnu. Vakar preses brīfingā N. Ušakovs tiesībsargu strikti nolika pie vietas, sakot: «Tiesībsargam vajag nodarboties ar jautājumiem par tiesībām un nejaukties transporta jautājumos, no kuriem viņš neko nesaprot. Gribam dabūt autovadītājus prom no ielām.» Pievakarē domes ārkārtas sēdē gan no mēra šādi paziņojumi vairs neatskanēja.
Rīkosies izpilddirektors
Ārkārtas sēdē tika pieņemti grozījumi domes saistošajos noteikumos, pavadrakstā norādot: «Īpašos apstākļos (piemēram, masu pasākumi, nelabvēlīgi laika apstākļi, plūdi, sniegs, avārijas) pašvaldībai var rasties nepieciešamība īslaicīgi noteikt izņēmumus no vispārējās sabiedriskā transporta lietošanas kārtības. Šādi izņēmumi var tikt noteikti, lai atrisinātu satiksmes problēmas, ārkārtas situācijās veiktu iedzīvotāju glābšanas darbus u. c. gadījumos.» Tiesības pieņemt lēmumu būs nevis domes priekšsēdētājam, bet izpilddirektoram. Domes ārkārtas sēdē J. Radzevičs gan vairāk virzīja sarunu nevis uz aktuālo sniega sāgu, bet runāja par plūdiem, dziesmu svētkiem u. c. Izpilddirektors cītīgi izvairījās no atbildes, ka N. Ušakova iepriekš pieņemtais lēmums bijis nelikumīgs, bet uzsvēra, ka jaunajiem noteikumiem ar to neesot nekāda sakara. Neesot arī iespējams pateikt, vai SIA Rīgas satiksme tikuši nodarīti zaudējumi. «Neizliksimies, Rīgas satiksmei ir nodarīti zaudējumi, un domei no dotācijas tie būs jāsedz,» uzskata deputāts Olafs Pulks (Vienotība).
Lai grozījumi stātos spēkā, tie jāsaskaņo ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM). Ministra padomniece Inga Antāne atzina, ka līdz šim ministrijas Pašvaldību pārraudzības departaments ir mēģinājis savākt informāciju par šo gadījumu, bet nekādus oficiālus iesniegumus ministrija nav saņēmusi. «Jebkurai darbībai jābūt tiesiskai,» viņa uzsvēra.