Paziņojumu, ka referenduma atbalstītāju skaits sasniedzis 10 250, kustība Par vienlīdzīgām tiesībām izplatīja 23. augustā, kas ir Ribentropa - Molotova pakta, kā arī akcijas Baltijas ceļš gadadiena. Apvienības VL-TB/LNNK Saeimas frakcijas vadītājs Einārs Cilinskis sociālajos tīklos norādīja uz šo faktu kā zīmīgu. Paraksti Centrālajā vēlēšanu komisijā tikšot iesniegti 30. augustā, informēja kustības Par vienlīdzīgām tiesībām koordinators Andris Tolmačovs, PCTVL politiķis.
Iniciētie grozījumi paredz no 2014. gada 1. janvāra bez jebkādiem pārbaudījumiem piešķirt Latvijas pilsonību visiem nepilsoņiem, kuri nav uzrakstījuši iesniegumu par nepilsoņa statusa saglabāšanu. Ja CVK izsludinās parakstu vākšanu, tā notiks vēl atbilstoši līdzšinējai kārtībai, jo parlamentā pieņemtos likuma grozījumus, kas sarežģī referendumu ierosināšanas kārtību, Valsts prezidents Andris Bērziņš jau divreiz atdevis Saeimai atpakaļ. «Pārbaude, vai visi parakstītāji ir balsstiesīgi pilsoņi, notiks divu nedēļu laikā, pēc tam CVK sēdē jālemj par tālāko. Parasti sagatavošanās ilgst no viena līdz pusotram mēnesim, tātad pozitīva lēmuma gadījumā parakstu vākšanu var sākt oktobra beigās - novembra sākumā,» skaidro CVK pārstāve Kristīne Bērziņa. Otrajā parakstu vākšanas posmā, lai izsludinātu referendumu, būtu jāsavāc 154 379 paraksti (tiem, kuri vienreiz parakstījušies, otrreiz tas nav jādara). CVK, saņemot likumprojektu, ir tiesības pārbaudīt, vai tas ir pilnībā izstrādāts gan pēc formas, gan satura kritērijiem, norāda tiesību eksperts Jānis Pleps: «Šis ir ļoti rūpīgi apsverams jautājums par likumprojekta saturisko atbilstību konstitūcijai.» K. Bērziņa atzīst, ka līdz šim CVK nevienu likumprojektu nav izbrāķējusi.
«Nedomāju, ka šai iniciatīvai ir politiski racionāls pamats, domāju, ka tā izčākstēs, kaut arī izsauks viļņošanos politiskajos slāņos un masu medijos,» uzskata politologs Kārlis Daukšts. Viņš uzskata, ka diez vai Saskaņas centra līderi atklāti aicinās parakstīties par referendumu, kā tas notika iepriekšējo reizi, kad vāca parakstus par valsts valodas statusu krievu valodai. Toreiz N. Ušakovs parakstījās par referenduma rīkošanu. K. Daukšts norāda, ka N. Ušakovs saprot, ka viņam vajadzīgs arī latviešu elektorāts nākamajās pašvaldību vēlēšanās, tāpēc neriskēs nākt klajā ar paziņojumiem tik sensitīvā jautājumā. K. Daukšts gan pieļauj, ka parakstu vākšana par pilsonību var nostiprināt to «stingrās līnijas» piekritēju pozīcijas, kuri aizstāv likuma grozījumus par daudz lielāku parakstu skaitu referenduma ierosināšanai.
Saskaņas centra Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs izvairīgi atbild, vai SC nāks klajā ar kādu paziņojumu par vai pret parakstu vākšanu, jo partijā tas nav apspriests. «Varu runāt tikai par sevi, un es nevienu ne atrunāšu, ne mudināšu,» saka politiķis. Taču viņš uzsver - savākto parakstu skaitu nevar ignorēt un steidzama problēmas risināšana ir parlamenta pienākums, lai novērstu to, ka arvien lielāks nepilsoņu skaits izvēlas Krievijas pilsonību. «Parlamentam ir mērķtiecīgi jādiskutē, kā mudināt nepilsoņus iet pussolīti pretī Latvijas pilsonībai, iegūt Latvijas vēstures un latviešu valodas zināšanas, tas nav neiespējams ceļš. Pie galda jāsēžas ar baltām lapām, bez kaut kādiem tabu, un ir jāizslēdz no politiskās elites retorikas, ka nepilsoņi ir sliktie,» uzskata J. Urbanovičs, vienlaikus viņš norāda, ka nepilsoņi pastāvošo naturalizācijas kārtību noraida, jo uzskata, ka viņiem savulaik pilsonība ir atņemta.