«Kad es vedu savus radiniekus rādīt mūsu izstādi, pa durvīm nāca ārā Vilnis Vējš ar reizē satrauktu un sašutušu sejas izteiksmi: «Vai tiešām šis viss paliks bez drukātā materiāla?!»» atminas viena no ekspozīcijas kuratorēm un izdevuma teksta autorēm, mākslas zinātniece Ilze Martinsone, kura šo kritiķa ierosmi par grāmatu nodevusi projekta kolēģei, gleznotājai Sandrai Krastiņai. «Jā, es atceros, es teicu: «Nē, nekad!»» piebilst izdevuma koncepcijas autore, turot rokās tikko Jelgavas tipogrāfijā nodrukāto grāmatu.
2015. un 2016. gadā izstāde Uz lielās dzīves trases paviesojusies arī citviet Latvijā - Madonas novadpētniecības un mākslas muzejā, Ventspils muzejā, Talsu novada muzejā un Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā. «Veidojot ceļojošās ekspozīcijas, man bija iespēja ieskatīties šo muzeju krājumos, kuros atklājās brīnišķīgas lietas, kas vēlāk tika ietvertas šajā izdevumā, piemēram, Talsu novada muzejā bija ļoti liela sešdesmito septiņdesmito gadu skaņuplašu kolekcija, kas viņu īpašumā bija nonākusi kā dāvinājums,» stāsta gleznotāja.
Nekad nesaki nekad
«Grāmata nav katalogs, kas dokumentē notikušu izstādi. Šī grāmata ir par noteiktu laika perioda domāšanas modeli, kas tiek izteikts caur grafisko līniju, kas sešdesmitajos gados tiek vilkta droši un taisni,» uzsver Sandra Krastiņa. Šis vienotais monolītais stils bija kā reakcija uz piecdesmitajiem gadiem, piebilst viens no izdevuma (garākā) teksta autoriem Jānis Borgs. «Kā milzīga alerģija pret to, kas bijis iepriekš,» precizē mākslas zinātnieks, kurš cer, ka biedrība Raktuve turpinās rakt un piedāvās saviem lasītājiem grāmatas arī par citām desmitgadēm.
«Iestrādes ir,» sarunā ar laikrakstu Diena atklāj Sandra Krastiņa, kuras uzmanības centrā patlaban ir nonākuši septiņdesmitie gadi. «Pētniekiem un teorētiķiem es varu dot komandas sajūtu un veicināt šī radošā katla vārīšanos,» saka gleznotāja, kas savulaik ir bijusi žurnāla Dizaina Studija galvenā redaktore. Līdzās jau pieminētajiem autoriem šī izdevuma komandā ir iesaistījušās un tekstus radījušas mākslas zinātnieces Iliana Veinberga un Ramona Umblija, kā tēmas konsultanti darbojušies Valdis Villerušs un Laimonis Šēnbergs.
«Valdi es uzrunāju, lai viņš būtu kā locis, kurš parāda virzienu sešdesmito gadu grāmatu dizainā, kas ir maz pētīta tēma,» stāsta Sandra Krastiņa. Viņš norāda uz Ģirta Vilka, Oļgerta Ābelītes un citu izcilu tā laika ilustratoru darbiem un vērš uzmanību uz to, ka mūsdienās šī profesija (izņemot bērnu literatūra) ir iznīkusi, kas ir liels zaudējums mūsu kultūrai kopumā. «Ļoti labi, ka grāmata par to atgādina,» akcentē mākslas zinātnieks un vēlas, lai izdevums dotu impulsu tālākām sarunām.
Informatīvi un krāsaini
Grāmatā Uz lielās dzīves trases. 20. gadsimta sešdesmito gadu grafiskā valoda nozares ekspertu raksti ir papildināti ar vizuālo materiālu, kas ir tematiski grupēts, iezīmējot to mākslinieku vārdus, kuru devums spilgti izceļas sešdesmito gadu grafiskā dizaina, porcelāna apgleznojumu, arhitektūras un interjeru laikmetīgo zīmju veidošanā. Savukārt pašas grāmatas dizainere ir Inta Sarkane, ar kuru Sandra Krastiņa sadarbojusies pirmo reizi un augstu novērtē kopā sasniegto galarezultātu.
«Tu uzkāp uz ceļa, un viss nāk tev pretī,» atzīst izdevuma koncepcijas autore un atceras kādu gadījumu: iegājusi antikvariātā un ieraudzījusi grafiķa Ulda Razuma noformēto katalogu 3. lietišķās grafikas izstādei (līdz tam viņa par to bija dzirdējusi tikai nostāstus), kurš ir liels retums. Sandra Krastiņa piekrīt Ineses Baranovskas teiktajam, ka laiks nav bijis saudzīgs pret sešdesmito gadu lietām, kuru nozīmīga glabātuve ir muzeji.
Biedrības Raktuve veidotā izdevumu sērija Māksla. Mīts. Dokuments ir veltīta Latvijas kultūrai XX un XXI gadsimtā. Šo grāmatu pamatmērķis ir kompaktiem, bet informatīviem tekstiem un bagātīgu krāsainu attēlu izlasi atspoguļot pēc iespējas dažādākus mākslas aspektus Latvijā. Šajā sērijā iepriekš ir laisti klajā tādi izdevumi kā Esplanādes laukums Rīgā, Ļeņins Latvijā, Propaganda, Padomju prieks u. c.