Kā atsevišķu mācību priekšmetu vai padziļināti integrētu sociālajās zinībās atbalstu tāpēc, ka tas ir profilakses pasākums, kas vienmēr ir efektīvāk un lētāk par seku likvidāciju. Zināšanas par veselīgu dzīvesveidu, pareizu ēšanu, fizisko aktivitāti utt. bērniem jāapgūst skolā.
Roberts Ķīlis izglītības un zinātnes ministrs
Vai jāievieš veselības mācība? Es visnotaļ pozitīvi raugos. [Valdības] deklarācija ir uz trim gadiem. Tas, kas notiks šajos trīs gados, - mēs strādāsim pie citas mācību procesa struktūras skolās. Jaunajā pieejā būtiskais ir tas, ka būs lielāks uzsvars uz kompetenci, prasmēm, iemaņām, kas skolēniem noder pēc tam reālajā dzīvē. Piemēram, būs finanšu prasmes, arī pilsoniskās prasmes, dabiski - varētu būt arī veselības aizsardzība.
Baiba Purvlīce psihoterapeite
Būtu absurdi mācīt jauniešiem par seksu pilnīgi nošķirti no attiecībām. Pirms seksa būtu jārunā par attiecībām un pirms attiecībām - par ķermeni un higiēnu. Par seksualitāti ir jāmāca, pirms kaut kas notiek, arī par mēnešreizēm ir jārunā, pirms tās sākas. Pedagogam atkarībā no vides, kurā viņš strādā, ir jāpārredz spēles laukums. Taču klasē jāredz, kā un kad iesākt tēmu, - kā skolēni reaģē. Varbūt ar kādu jaunieti jārunā individuāli. Skaidrs, ka arī bez skolas bērnus seksuāla rakstura informācija sasniegs, taču, iespējams, arī riebīgā, pornogrāfiskā veidā. Tāpēc ļoti svarīgi, lai viņi var saņemt pretī korektu, skaidrojošu informāciju.