No viena skatpunkta politiķi tiešām sev spodrina mundierus un rūpējas par balsīm, taču, ja viņi neinformētu iedzīvotājus, arī būtu slikti. Tas, ka krievvalodīgie mediji izrāda atbalstu Rīgas domes koalīcijai, mani nepārsteidz, jo tas izriet no sabiedrības etniskās sašķeltības. Krievvalodīgo kopiena identificē SC kā savējos, kas beidzot tikuši pie varas, un šādos apstākļos prese cenšas savējos atbalstīt.
Arnis Kaktiņš, sociologs
Aigars Freimanis, sociologs
Tas, ka kampaņa faktiski sākas gadu pirms vēlēšanām, liecina, ka tam pamatā ir kāds plāns. Pētījumos redzams, ka Andris Ameriks kā Rīgas domes amatpersona bauda visumā augstu iedzīvotāju atbalstu, toties GKR kā partijas atpazīstamības līmenis ir zems. Viņš var vēlēšanās iet atsevišķi, attīstot partiju, bet tas saistīts ar lieliem ieguldījumiem. Ap viņu ir cilvēku kopa, kas ir salīdzinoši atpazīstama, savukārt SC ir cita problēma - atzinīgi vērtētajam Nilam Ušakovam aiz muguras īsti redzamu un konkurētspējīgu seju nav. Formālā loģika saka, ka ir jāiet kopā, viņi ir vajadzīgi viens otram. Viņi nodrošina sabiedriskajā domā pozitīvi vērtētu simbiozi, kas sākotnēji mantota no tandēma Ušakovs - Šlesers, bet Amerika personisko īpašību dēļ šī simbioze ir pat labāka.
Iveta Kažoka, Providus pētniece
Šāds agrs kampaņas sākums ir neparasts, taču, ja partija uzskata, ka ir jāinformē par saviem darbiem bukletā un finansē to par saviem, nevis nodokļu maksātāju līdzekļiem, tas demokrātiskā valstī ir normāli. Vienotība arī izsūta savas avīzes un atskaitās par padarīto. Taču vēlētājam ir jābūt gudram un jāsaprot, ka tā nav žurnālistika, bet sabiedriskās attiecības, kas visu parāda partijai izdevīgā gaismā. Cerams, ka citas partijas, reaģējot uz šo informāciju, arī informēs savus vēlētājus. Kas attiecas uz laikrakstiem, ir jāsaprot, vai raksti par domi ir brīvprātīga izvēle, vai arī ir noslēgts līgums un pamatā ir naudas darījums. Skatoties, kas notiek dažos krievvalodīgajos medijos pirms vēlēšanām, šķiet, ka problēma ir pamatīga.