Lielākā daļa aptaujāto Cēsu jauniešu pēc vidusskolas plāno studēt Rīgā, citās Latvijas pilsētās, ārzemēs. Ko studēs - tas lielā mērā sakrīt ar jauniešu iecerēm visā Latvijā: meitenes vairāk izvēlas sociālās un humanitārās zinātnes, puiši - sociālās zinātnes, inženierzinātnes, dabaszinātnes, matemātiku un IT. Tā kā par palikšanu Cēsīs jaunieši lems tikai pēc izglītības iegūšanas citviet, svarīgi ir tas, kā tiks saglabāta saikne ar dzimto pusi starplaikā starp vidusskolas beigām un augstskolas absolvēšanu, atzīst pētījuma veicēji. Galvenā noskaidrotā sakarība: jo sociāli aktīvāki jaunieši ir Cēsīs, jo vairāk ir iemeslu, kāpēc viņi vēlas te dzīvot, un jo lielākas iespējas, ka viņi nezaudēs saikni ar pilsētu.
Pētījums rāda, ka tālākā nākotnē dzīvot Cēsīs vēlas 24% jauniešu, un šo vēlmi visvairāk nosaka iespējas iesaistīties pašdarbības kolektīvos un tas, ka Cēsīs dzīvo vecāki un radi. Savukārt vēlmi strādāt Cēsīs izteikuši 14% aptaujāto, taču, lai to darītu, viņiem svarīgas arī izklaides un atpūtas iespējas pilsētā, uzticami kontakti, kā arī iespēja piedalīties Cēsu «dienaskārtības» veidošanā.
Tiesa, pētījumā atklājas arī pašas pilsētas stiprās un vājās puses, kas ietekmē jauniešu nākotnes plānus. Vidusskolēnu vērtējumā Cēsu spēks ir tajā, ka tur ir viņu draugi un kvalitatīvas informācijas tehnoloģijas, bet vājums ir visi ar nodarbinātību saistītie faktori - darbs, tā atrašana, izaugsmes iespējas. Jaunieši gribētu dzīvot Cēsīs personīgu, sociālu un vides apstākļu dēļ, bet negribētu tāpēc, ka Cēsīs trūkst iespēju, pārmaiņu un pilsēta ir pārāk maza.