Ministrija skaļi paziņo, ka turpmāk pedagogam minimālā alga par vienu likmi būs 680 eiro līdzšinējo 420 eiro vietā. Tajā pašā laikā būtiski palielināta skolēnu un skolotāju attiecība, kas realitātē nozīmēs gan pedagogu atbrīvošanu no darba, gan slodžu samazinājumu. Arī arodbiedrība, iepazīstoties ar modeli, min, ka, visticamāk, būs arī zaudētāji, bet nenoliedz, ka ir arī pozitīvas izmaiņas.
Būs vairāk
Turpmāk viena pedagoga likme būs 30 astronomisko stundu nedēļā, no kurām 21 stunda ir darbs klasē, savukārt deviņas stundas varēs pavadīt, lai tam sagatavotos, neatkarīgi no tā, vai jāgatavojas sporta vai matemātikas stundām. Par šo pilno likmi tiks maksāti 680 eiro. Papildus tam direktora rīcībā būs arī «motivācijas fonds», kas paredzēts par papildu pienākumiem un izcilību. Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (Vienotība) min, ka to varēs novirzīt piemaksām par metodisko darbu, projektu vadīšanu, slimojošo bērnu apmācību, prombūtnē esošo pedagogu aizvietošanai un citam. Uzskaitītie darbi gan ir tādi, kas jāapmaksā obligāti, tāpēc sociālajiem partneriem uzreiz rodas jautājums, vai kaut neliela daļa paliks arī piemaksām par izcilību. Ministrs apgalvo, ka paliks.
Netiks likti arī ierobežojumi pedagogu izdegšanai. Ja būs spēks un gribēšana, skolotājs varēs strādāt kaut vai piecās skolās vienlaicīgi, bet vienā izglītības iestādē ne vairāk kā 40 darba stundu. Piemēram, ja līdz šim pedagogs strādāja 40 darba stundu jeb 1,9 likmes un saņēma 798 eiro, tad turpmāk tas atbildīs 1,3 likmēm un atalgojums sasniegs 884 eiro.
Pedagogiem turpinās piemaksāt arī par iegūtajām kvalitātes pakāpēm, un 10% piemaksa būs valsts ģimnāzijām. Atalgojums tiks palielināts arī skolas direktoram, direktora vietniekam un atbalsta personālam.
Mudinājums domāt
Uz jautājumu, vai būs skolotāji, kuriem atalgojums samazināsies, K. Šadurskis atbild, ka, nesamazinoties slodzei, šādu skolotāju nebūs. Vienlaikus modelī ir vairākas lietas, kas īpaši mudinās pašvaldības domāt gan par skolotāju skaita, gan skolu optimizāciju. Turpmāk noteikumi paredzēs, ka pašvaldības vairs nevarēs veikt valsts mērķdotācijas pārdali starp skolām. 7. līdz 9. klašu posmā vairs nevarēs būt apvienoto klašu, bet pamatskolas posmā no 7. līdz 9. klasei un vidusskolās tiks noteikts rekomendējošais skolēnu skaits, tam papildus paredzot finansējumu. Ja tas netiks sasniegts, valsts mērķdotācija tiks saglabāta līdzšinējā apmērā.
Papildus tam jau šobrīd ir skaidrs, ka skolas nebūs priecīgas par jauno pedagogu un skolēnu proporciju. Līdz šim republikas pilsētās uz vienu skolotāju bija jābūt vismaz 10,35 skolēniem, tagad - vismaz 16,5. Tas nozīmē, ka daudzās vietās skolas vadībai būs jālemj par pedagogu atbrīvošanu no darba vai būtisku slodzes samazinājumu, jo skolotāju vienkārši būs par daudz. Skolēnu un skolotāju attiecība mainīta arī citur atbilstoši skolēnu blīvumam teritorijā. Piemēram, novadu pilsētās uz vienu skolotāju būs jābūt vismaz 12,5, bet Pierīgā - vismaz 14 bērniem. Dienai jautājot, vai, piemēram, Jēkabpili var pielīdzināt Rīgai, IZM Izglītības departamenta direktore Evija Papule atbild, ka tā arī ir republikas pilsēta, līdz ar to noteikumi vienādi, lai gan saprotams ir tas, ka situācija skolās tomēr vienāda nav. Arī K. Šadurskis atzīst, ka koeficienti ir naudas ekonomija - šo attiecību nemainot, atalgojumu par likmi tik būtiski palielināt nevarētu. Sanāk, ka ministrija iegūs papildu finansējumu, jo samazināsies likmju un strādājošo pedagogu skaits. Ministrs gan mierina - skolotājiem, kuri zaudēs darbu, paredzēts sociālais spilvens. Ja pedagogs skolas slēgšanas vai apvienošanas rezultātā zaudēs darbu un viņam būs vismaz 60 gadu, viņš kā atbalstu līdz pensijai varēs saņemt pabalstu 65% no algas. Jaunākiem nāksies pārkvalificēties un situācijai pielāgoties.
Jauno modeli šobrīd vēl piesardzīgi vērtē Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA), Latvijas Izglītības vadītāju asociācija un Pašvaldību savienība. Tām vēl nepieciešams laiks, lai veiktu aprēķinus un saprastu, kā situācija mainīsies. LIZDA vadītāja Inga Vanaga Dienai gan jau tagad atzīmē, ka Pierīgā pedagogu atalgojums varētu samazināties. Tāpat atkārtosies situācija, ka pirmajā septembrī pedagogi savas algas apmēru nezinās, jo vispirms būs jāfiksē bērnu skaits. Iebildumi varētu būt arī no daudziem citiem nozares pārstāvjiem, jo modelis paredz vēl virkni citu izmaiņu. K. Šadurskis gan piebilst, ka šoreiz garās diskusijās neielaidīsies, paredzētas tikai divas darba grupas tikšanās un jūnijā noteikumiem jau jābūt apstiprinātiem valdībā.