Diskusija par to, vai 1940. gadā notikusi Latvijas okupācija, aktualizējās pēc tam, kad krievu valodā iznākošā avīze Čas 17. jūnijā, kas ir Latvijas Republikas okupācijas diena, atgādināja grāmatā Nākotnes melnraksti: 1934.-1941, kuras līdzautors ir 10. Saeimas otras lielākās frakcijas SC priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs, pausto uzskatu, ka Latvija nav tikusi okupēta.
SC deputāts Vitālijs Orlovs uzsver, ka Kārlis Ulmanis toreiz esot pieļāvis padomju karaspēka ievešanu Latvijā, kamēr Somijas prezidents pavēlējis pretoties. «Bija ievests karaspēks pret Latvijas valsts gribu, bija notikumi, kuri nebija labvēlīgi pret latviešiem, bet es to saucu par aneksiju/inkorporāciju,» uzskata V. Orlovs. Latvijas valsts pretestības trūkumu uzsvēris arī Boriss Cilevičs, kurš domā, ka to varētu saukt par okupāciju, bet ir daudz argumentu gan par, gan pret. Viņš negrasās aizstāvēt viedokli, ka notika sociālistiska revolūcija, tomēr netika izrādīta nekāda pretestība padomju karaspēka ienākšanai Latvijā.
Arī Igors Pimenovs domā, ka notikusi aneksija, nevis okupācija. «1940. gada jūnijā sākušies notikumi noveda pie Latvijas aneksijas jeb pievienošanas PSRS,» skaidrojis I. Pimenovs. Viņš nevēlētos to saukt par okupāciju, jo, viņaprāt, nepieciešams ņemt vērā to, ka 1940. gadā bija spēkā sadarbības pakts starp Latviju un PSRS.
Vairums SC deputātu izvēlas lietot arī inkorporācijas terminu. Piemēram, Nikolajs Kabanovs uzskata, ka notika inkorporācija jeb valsts teritorijas iekļaušana citas valsts sastāvā, jo Latvijas varas iestādes un prezidents palikuši savās vietās, savukārt nākamā valdība balsojusi par Latvijas iekļaušanu PSRS sastāvā. Sergejs Dolgopolovs skaidro, ka no starptautisko tiesību konvenciju viedokļa notika valsts inkorporācija un viņa viedoklis sakrīt ar šo konvenciju viedokli.
Artūrs Rubiks izvairījās lietot konkrētu terminu, tomēr uzskata, ka tā noteikti nebija okupācija, jo, viņaprāt, Latvija labprātīgi piekritusi pievienoties PSRS.
Vairums citu deputātu atteicās paust konkrētu viedokli un uzsvēra, ka jautājums ir provokatīvs un nav būtisks, jo šobrīd esot darāmas svarīgākas lietas. «Neteikšu ne jā, ne nē. Tas ir provokatīvs jautājums. Negribu uz to atbildēt, jo tas neko nedod,» izteicās Ivans Klementjevs.
Kā jau ziņots, J. Urbanovičs pirmdien LNT raidījumā 900 sekundes tā arī konkrēti nespēja atbildēt, Latvija ir vai nav bijusi okupēta. Uz jautājumu, vai okupācija notikusi, SC līderis atbildēja apstiprinoši, vienīgi piebilstot - «tādā izpratnē, kā jūs to saprotat». Viņš skaidroja, ka nelietojot vārdu «okupācija», - pēc starptautiskajām tiesību normām un ekspertu norādēm, četrās valstīs, tajā skaitā Baltijas valstīs, notikusi aneksija un inkorporācija.