Šis ir nozīmīgs normatīvās bāzes pilnveidojums noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanai finanšu sektorā. Latvija, reaģējot uz OECD iestāšanās procesā izteiktajām rekomendācijām, šīs izmaiņas salāgojusi atbilstoši aktuālākajam starptautiskajam standartam. Šī standarta ieviešana ir svarīga, ņemot vērā, ka Latvija, banku sektoram dinamiski attīstoties, kļuvusi par starptautiska mēroga finanšu centru, kuram nepieciešama atbilstoša risku kontrole.
Par jauno prasību izpildes praktisko pusi jānorāda, ka PEP statuss attiecināms vienīgi uz augstākajām amatpersonām. Tas nav attiecināms uz zemākā ranga vai vidējā ranga amatpersonām. Līdz ar to amatpersonu loks, uz kurām attiecas PEP statuss, ir ierobežots. Bankai, identificējot un nosakot klientu (PEP) pasākumus, jāņem vērā PEP regulējuma ieviešanas mērķis, proti, novērst gadījumus, kad personas izmanto finanšu iestādes, lai legalizētu līdzekļus, kas iegūti korupcijas rezultātā. Līdz ar to finanšu iestādei nav jāvelta papildu pūles klienta izpētei, ja klients, piemēram, kontā saņem vienīgi līdzekļus ar skaidru izcelsmi (piemēram, alga) un veic saprotamu un pamatotu šo līdzekļu izlietojumu (piemēram, maksājumi par komunālajiem pakalpojumiem).
Papildu tam Finanšu un kapitāla tirgus komisija izstrādā vadlīnijas, lai sniegtu ieteikumus PEP identifikācijai un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas (NILLTFN) risku pārvaldībai. Vadlīnijas sniegs ieteikumus ne tikai attiecībā uz PEP noteikšanu un to darījumu uzraudzību, bet arī attiecībā uz to ģimenes locekļiem un saistītajām personām. Vadlīnijas definēs nepieciešamos NILLTFN risku mazināšanas pasākumus, sniedzot finanšu pakalpojumus PEP klientiem, kā arī skaidros PEP statusa atcelšanas prasību izpildes nosacījumus. Vadlīnijās tiks ietvertas arī rekomendācijas jauno prasību ieviešanas procesam.
Jāatzīst, ka Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) sniegtie publiski pieejamie aprēķini par PEP, to radinieku un saistīto personu skaitu nav pamatoti. Spriežot pēc publiski sniegtās LKA informācijas, komercbankām būs nepieciešams veikt padziļināto izpēti par 589 044 Latvijas Republikas personām. Šis skaits nav pamatots ar izmantoto skaitļu avotiem un aprēķina metodi. Tāpat nav vērtēts apstāklis, vai visas minētās personas izmanto banku pakalpojumus un kādā apmērā tām piemīt politiski nozīmīgai personai raksturīgais noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas risks. Klientu izpētei un darījumu uzraudzībai jābūt balstītai uz risku izvērtējumu, nevis tā jāpiemēro vienveidīgi, neņemot vērā padziļinātās izpētes piemērošanas mērķi un sasniedzamo rezultātu.
* Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs