Latvijā patiešām ir ļoti asa konkurence telekomunikāciju jomā, tā izveidojusies vēsturiski, jo Latvijā jau XX gadsimta deviņdesmitajos gados, veidojoties mobilo sakaru tīkliem un ienākot pirmajam konkurentam Baltcom GSM, kas parādījās ap 1995. gadu, sākās nopietna cīņa par klientu un tirgu. Vēlāk ienāca arī Bite, un konkurence kļuva vēl asāka. Tomēr, manuprāt, Latvijā ir ļoti labi sabalansēts operatoru skaits - divi būtu par maz, četri būtu par daudz, ņemot vērā mūsu valsts iedzīvotāju skaitu. LMT uzņēmies tirgus līdera lomu, mēs investējam tīkla attīstībā un arī pakalpojumu inovācijās vairāk nekā abi mūsu konkurenti kopā. Rezultātā Latvijā ir labākais mobilo tīklu pārklājums, labākie mobilo sakaru pakalpojumi un labākās mobilo sakaru cenas visā Eiropas Savienībā (ES).
Jūsuprāt, kas ietekmē klientu izvēli par labu LMT?
Šādu faktoru ir diezgan daudz - tīkla pārklājums, tīkla kvalitāte, jo, kā jau minēju, mēs investējam tīkla attīstībā ievērojami vairāk nekā abi mūsu konkurenti kopā, turklāt arī mūsu pakalpojumu klāsts un kvalitāte ir ļoti laba. Mobilo telekomunikāciju jomā ļoti svarīga ir mobilo sakaru pieejamība, respektīvi, svarīgi ir tas, lai pārklājums būtu praktiski visur. Atcerēsimies, XX gadsimta deviņdesmitajos gadus cilvēki bija priecīgi, ja varēja, atrodoties pilsētas centrā, pa mobilo tālruni piezvanīt. Tie laiki, kad cilvēki bija gatavi kāpt kalnā vai staigāt pa māju, meklējot, kurā stūrī ir pārklājums un iespējams piezvanīt, sen pagājuši. Te gan jāatceras, ka tīkla pārklājumu nevar radīt vienā mirklī, tas ir ilgstošs process, un patlaban mums ir vairāki līmeņi - joprojām darbojas otrās paaudzes tīkls GSM, ir arī trešās paaudzes tīkls UMTS, un strauji tiek veidots ceturtās paaudzes pārklājums 4G jeb LTE.
Kartē, kas redzama LMT mājaslapā, ieraugāms, ka internets pilnīgi visā Latvijas teritorijā gan nav pieejams. LMT plāno paplašināt interneta pārklājumu, vai arī iedzīvotāju blīvums dažviet ir tik niecīgs, ka internetu tur nevajag?
Pārklājums būs visur, jau šobrīd vairāk nekā 94% Latvijas teritorijas ir trešās paaudzes datu pārraides tīkla pārklājums, kas ir pietiekami labs. Savukārt ceturtās paaudzes tīkla pārklājumu turpināsim veidot 2016. un 2017. gadā.
Ja lietotājam ir tā dēvētais 3G internets, ieteicama pāreja uz 4G internetu, vai tas nav nepieciešams?
Viss atkarīgs no mērķa, kādam internets tiek lietots. Ja cilvēkam nepieciešams tikai apskatīties e-pastu un veikt neliela informācijas apjoma pārraides, ar 3G internetu ir pietiekami, bet, ja ar internetu grib strādāt daudz aktīvāk, tad gan 4G ir nepieciešams. Turklāt patlaban mēs, LMT, jau strādājam kā pilna spektra operators, piedāvājam arī mājsaimniecībām internetu, kas darbojas 4G tīklā, un līdz ar to mēs runājam nevis par atsevišķu cilvēku, bet par mājsaimniecību, kura var izmantot ātrgaitas platjoslas internetu.
Jau strādājat arī pie 5G ieviešanas?
Jā, sadarbībā ar Nokia Networks, kas ir mūsu galvenais tīkla infrastruktūras piegādātājs, mēs sākam darboties standartu testu līmenī, lai būtu gatavi piektās paaudzes tīkla ieviešanai. Bieži izskan jautājums: «Kāpēc tas jādara tagad?» Daudzi cilvēki saka: «Pabeidziet 4G ieviešanu un tad sāciet 5G ieviešanu!» Tomēr 5G ieviešanā ir loģika. Katra tehnoloģiju paaudze pēc ieviešanas sasniegusi briedumu apmēram desmit gados. Pēc desmit gadiem jau parādās nākamā paaudze. Piektā paaudze ir konceptuāli nedaudz atšķirīga. 5G internetam tiks izmantoti visi pieejamie frekvenču diapazoni, arī tie, kas nākotnē vēl tikai varētu atvērties. Uzmanība tiek veltīta ne tikai interneta ātrumam, bet arī tādam kritērijam kā latentums jeb kavējums. 5G internets paredzēts galvenokārt dažādu tehnoloģisko iekārtu lietošanai, tāpēc ir ļoti svarīgi, lai būtu minimāls aiztures laiks un lai tīkls būtu pietiekami ātrs dažādu viedierīču un tehnoloģisko risinājumu pieslēgšanai, transporta sistēmu vadīšanai un tamlīdzīgām lietām. Te vairs nav runa par cilvēku, kas internetā apskatās e-pastu, bet par visaptverošu sistēmu, kas dod iespēju sadarboties ierīcēm. Jau patlaban ir daudz ierīču, kas darbojas mūsu tīklā, bet ar daudzu iedzīvotāju ikdienu tās nav saistītas un lielākajai daļai sabiedrības pat nav pazīstamas, jo pārstāv specifiskus tehnoloģiskos risinājumus.
Kad iedzīvotāji var gaidīt pirmos 5G interneta piedāvājumus?
Patlaban 5G vēl ir koncepcijas līmenī, komerciālu iekārtu vēl nav. Ir vien daži prototipi. Prognozēju, ka pēc 2020. gada pirmās sistēmas varētu sākt darboties.
Raugoties no jūsu skatupunkta, vai inovatīvu tehnoloģiju ieviešanai trūkst speciālistu? Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) nozares pārstāvji mēdz uzsvērt, ka IKT jomā darbinieku trūkst jau tik akūti, ka ieilgst dažādu inovāciju attīstība.
Daļēji apgalvojumam par darbinieku trūkumu varu piekrist. Tomēr darba devējam nevajadzētu gaidīt, ka no augstskolas pie viņa strādāt atnāks zinošs speciālists. Turklāt mūsu nozare attīstās tik strauji, ka universitātes objektīvi nespēj sagatavot speciālistus, kuri uzreiz pēc diploma saņemšanas būtu gatavi darba tirgum. Arī mediķiem, lai kļūtu par labiem ārstiem, nepietiek ar diplomu, bet gadiem jāstrādā reālajā veselības aprūpes vidē, un tāpat arī mūsu nozarē augstskolu absolventiem trīs četrus gadus jānostrādā pieredzējušu kolēģu vadībā, un tikai tad viņi var strādāt pastāvīgi. Tas ir normāli. Augstskolu uzdevums ir jaunajai paaudzei dot konceptuālas zināšanas un prasmi risināt problēmas, iemācīt spēju saglabāt psiholoģisko noturību saspringtās situācijās, veicināt radošumu un izkopt iemaņas, kas nepieciešamas lēmumu pieņemšanai nestandarta situācijās, bet augstskolu uzdevums nav nodrošināt visas tās profesionālās prasmes, kas svarīgas vienam vai otram darba devējam.
Tātad nav tik dramatiski, ka mobilo telekomunikāciju nozare nevar attīstīties, jo trūkst speciālistu?
Precīzāk būtu teikt, ka trūkst inovatīvu cilvēku, nevis teikt, ka trūkst speciālistu, un tās ir pilnīgi atšķirīgas situācijas. Speciālista iemaņas var apgūt darbā. Būt inovatīvam - tas ir arī talants, ne tikai darbs, un inovatīvu cilvēku Latvijā trūkst daudzās jomās, ne tikai mobilo telekomunikāciju nozarē.
Dati par LMT darbības rezultātiem rāda, ka pieslēgumu skaits gada laikā - no 2014. gada septembra līdz 2015. gada septembrim - pieaudzis par 19 000. Vai tie ir jauni klienti, kas iepriekš nav lietojuši mobilos tālruņus, vai arī cilvēki pārnākuši pie LMT no citiem operatoriem?
Gan jauni klienti, gan arī klienti, kuri pārnākuši no citiem mobilo telekomunikāciju operatoriem. Lai arī runājam par bēdīgu demogrāfisko situāciju, tomēr bērni Latvijā dzimst, aug un sasniedz tādu vecumu, kad sāk lietot mobilo tālruni, un tādējādi parādās jauni klienti. Protams, ir arī klienti, kuri pie mums pārnāk no cita operatora. Turklāt svarīgs faktors ir viedierīču attīstība. Tas, ka mobilais tālrunis aprīkots ar dažādām, pievienotām viedierīcēm un aptver aizvien vairāk funkciju, ne tikai zvanīšanas un atbildēšanas uz zvaniem funkcijas, mudina iegādāties mobilo tālruni arī cilvēkus, kuri gadiem bez mobilā tālruņa iztika.
Kā LMT darbu varētu ietekmēt viesabonēšanas tarifu atcelšana, par ko panākta vienošanās ES institūcijās?
Tiem cilvēkiem, kuri daudz ceļo, viesabonēšanas tarifu atcelšana ir izdevīga, jo cenas kļūs daudz pieņemamākas. Skaidrs gan arī ir tas, ka šādas izmaiņas ietekmēs pakalpojuma struktūru, tā noteikti mainīsies, jo mobilo sakaru operatoriem jāatrod variants, kā neciest pārāk lielus zaudējumus. It īpaši tas attiecas uz valstīm, kuras ir izteiktas tūrisma valstis un kurās ienākumi no viesabonēšanas veido būtisku daļu no kopējiem ienākumiem, Latvijas gadījums gan nav tik kritisks, jo Latvija nav tik izteikta tūrisma valsts.
Tas nozīmē, ka dārgāki varētu kļūt kādi citi mobilo telekomunikāciju operatoru piedāvātie pakalpojumi?
Neizbēgami mainīsies pakalpojumu struktūra. Kaut kas var kļūt lētāks, kaut kas no pakalpojumu groza var kļūt dārgāks, bet viesabonēšanas tarifu atcelšana nenozīmē, ka visi mobilo sakaru operatoru pakalpojumi ārpus viesabonēšanas kļūs dārgāki. Līdz ES direktīvas ieviešanai ir vēl aptuveni pusgads, un visi operatori intensīvi strādā, lai pielāgotos jaunajai situācijai. Protams, jebkādi administratīvi akti vairumā gadījumu biznesu ietekmē negatīvi, bet laimīgā kārtā biznesam ir spēja pielāgoties arī visbezjēdzīgākajiem administratīvajiem aktiem. Kas attiecas uz viesabonēšanas tarifu atcelšanu, kam turklāt, manā ieskatā, ir visai racionāls iemesls, domāju, ka telekomunikāciju operatori pielāgosies.
Laiku pa laikam tiek aktualizēts jautājums par LMT un Lattelecom apvienošanos. Kāds ir jūsu viedoklis, cik strauja virzība šajā jautājumā nepieciešama?
Jautājums par LMT un Lattelecom apvienošanos laiku pa laikam parādās darbakārtībā nu jau gadus piecpadsmit. Patlaban nav skaidrs, kāpēc ap kārtējo piedāvājumu sacelta milzīga ažiotāža. Rodas jautājums, kam tas ir izdevīgi, turklāt šo jautājumu komentē visi, kam nav slinkums. Tiek izplatītas puspatiesības, reizēm arī pat pilnībā nepareiza informācija. Komentē politiķi, kuru vidū ir tādi, kas pauž viedokli, ka valsts vispār slikti pārvalda uzņēmumus. Tomēr gan LMT, gan Lattelecom, gan Latvijas valsts meži, gan Latvenergo ir ļoti labi pārvaldīti valsts uzņēmumi. Tie visi ir stratēģiski uzņēmumi, kas nodrošina augstu kvalitāti saviem pakalpojumiem. Teikt, ka valsts slikti pārvalda uzņēmumus, ir nepamatoti. Tāpat apgalvojums, ka LMT un Lattelecom apvienošanās ir pirmais stratēģiskais jautājums, kas jārisina jaunajai valdībai, nav pamatots. Ir daudz svarīgākas lietas, piemēram, valsts drošība, bēgļu plūsmas kontrole, terora aktu novēršana, izglītības sistēmas reforma, skolotāju atalgojuma modeļa izstrādāšana, veselības aizsardzība. Jaunajai valdībai būtu jānosaka prioritātes atbilstoši Latvijas valsts un pilsoņu interesēm. Mūsu valsts drošība un izglītības sistēmas reforma atbilstoši mūsdienu prasībām iedzīvotājiem ir daudz nozīmīgāka par LMT un Lattelecom darbības modeli nākotnē.
Apvienojot LMT un Lattelecom, varētu izveidoties klientiem izdevīgāka situācija vai - konkurences mazināšanās rezultātā - tieši pretēji?
LMT un Lattelecom apvienošana konkurenci mazinās pilnīgi noteikti. Dzirdētā atsaukšanās uz situāciju Igaunijā nav īsti korekta, jo Igaunijā telekomunikāciju jomā tarifi ir augstāki nekā Latvijā. Turklāt nebūt nav tā, ka situācija telekomunikāciju jomā kopumā mūsu Baltijas kaimiņvalstīs būtu labāka nekā Latvijā. Jāpiebilst, ka LMT pēc būtības patlaban ir pilna spektra telekomunikāciju operators, jo mēs piedāvājam gan mobilos sakarus, gan fiksētos sakarus, gan datu pārraidi, gan platjoslas internetu, gan interneta televīziju straumēšanas formātā, turklāt jāpiebilst, ka straumēšanas formāts ir viens no progresīvākajiem formātiem pasaulē. LMT tehnoloģiju attīstības jomā ir soli priekšā daudziem Eiropas uzņēmumiem, mēs esam vadošo operatoru vidū.
Runājot par televīziju, Lattelecom pēdējā laikā ļoti aktīvi izrādījis interesi tieši par satura veidošanu. Kāda ir LMT attieksme pret sava TV satura veidošanu?
Mums jau savs saturs ir. LMT straumē mēs varam redzēt ļoti daudz satura. Tas gan nenozīmē, ka mūsu darbinieki paši veido šo saturu, bet tas arī nav vajadzīgs. Pasaulē ir ļoti daudz satura un ļoti daudz producējošu kompāniju, kas var piedāvāt kvalitatīvu saturu. Televīzija LMT straume ir principiāli atšķirīga no lineārās televīzijas ar to, ka mēs varam parādīt daudzas lietas, kas notiek tagad, tieši šajā brīdī. Vairums lineāro televīziju rāda tā dēvētos konservus, vienīgā dzīvā lieta ir tikai ziņas, bet arī tad, ja mēs paskatāmies dažādas televīzijas programmas, redzam, ka ziņas ir vienādas gandrīz visās televīzijās, tikai sižeti ziņu raidījumos dažādās televīzijās tiek rādīti atšķirīgā secībā. Savukārt LMT straumē mēs varam rādīt informāciju no dažādu pasākumu vietām, varam rādīt to, kas notiek patlaban, turklāt pēc tam vēl piedāvāt cilvēkiem raidīto skatīties arhīvā.
Te jāpiebilst, ka pagaidām Eiropā televīzija atbilstoši LMT straumes formātam ir ļoti maz attīstīta, savukārt ASV «straumes» formāts gan ir attīstīts ievērojami labāk. ASV iedzīvotāju vidū tiešās pārraides ir daudz populārākas nekā Eiropas iedzīvotāju vidū, un ASV sabiedrība pie tiešajām pārraidēm ir daudz vairāk pieradusi nekā Eiropas sabiedrība. LMT straume ir celmlauzis gan Latvijas, gan Eiropas mērogā.
Ko jūsu pārstāvētā nozare gaida no jaunās valdības, kādi lēmumi būtu jāpieņem, lai telekomunikāciju jomai būtu vieglāk attīstīties?
Parasti ir tā - jo mazāk dažādu reglamentējošo dokumentu, jo uzņēmējiem labāk. Tas, ka valsts ir ļoti minimāli jaukusies telekomunikāciju nozarē, arī ir viens no iemesliem, kāpēc Latvijā tieši telekomunikāciju jomā ir ļoti laba situācija. Satiksmes ministrija, kas ir atbildīga par telekomunikāciju nozari, par dažādiem aktuāliem jautājumiem ļoti nopietni konsultējas ar nozares pārstāvjiem. Ir pilnīgi nepamatoti uzskatīt, ka uzņēmēji rūpējas tikai par peļņu un ka viss pārējais, izņemot peļņu, uzņēmējiem ir dziļi vienaldzīgs. Tā nav taisnība. Protams, jāatzīst, ka Latvijā ir daži atsevišķu nozaru uzņēmēji, kuriem tiešām piemīt īstermiņa domāšana, kas vērsta vienīgi uz peļņu, nevis ilgtermiņa domāšana, bet noteikti nav tā, ka visiem uzņēmējiem būtu vien īstermiņa, nevis ilgtermiņa domāšana. Turklāt tieši telekomunikāciju nozarei raksturīgs, ka tā prasa ļoti lielas investīcijas un līdz ar to darbības jāplāno ilgtermiņā. Nozares uzņēmumi ir ieinteresēti, lai valdības līmenī būtu stabila ilgtermiņa politika, lai nebūtu populistisku vai nepārdomātu politiķu lēmumu. Līdz šim Satiksmes ministrija, par laimi, respektējusi telekomunikāciju nozares pārstāvju viedokļus, un ministrijas un nozares sadarbība bijusi ļoti produktīva. Ikvienai ministrijai un arī valdībai kopumā vajadzētu respektēt tos, kuri maksā nodokļus, un tieši uzņēmumi maksā nodokļus. Līdz ar to uzņēmējiem - nodokļu maksātājiem - ir pamats prasīt pārskatu par to, kā nodokļi tiek izmantoti, un analizēt to, kā varētu palielināt Latvijas iekšzemes kopproduktu, lai rezultātā arī pieaugtu maksājamo nodokļu masa. Vienkārši paaugstināt esošos nodokļus vai ieviest jaunus nodokļus nav stratēģiski veiksmīgākais risinājums.