Viena no prasībām ir akcionāru līguma atcelšana, kas līdz šim faktiski liedza valstij kā lielākajam akcionāram ietekmēt procesus airBaltic. Nākamā prasība ir jaunas valdes apstiprināšana un airBaltic vadītāja Bertolta Flika atcelšana no amata. Valdības konsultanta Prudentia vadītājs Kārlis Krastiņš minēja, ka kandidatūras trim airBaltic valdes locekļiem valdībai jau esot padomā. Arī iespējamais aviokompānijas vadītājs jau noskatīts, atsaucoties uz satiksmes ministru Uldi Auguli (ZZS), vēsta LETA. Neoficiāla informācija liecina, ka valdē varētu darboties airBaltic operatīvās vadības direktore Laila Odiņa vai finanšu direktors Mārtiņš Antonovičs. Viņi abi vakar piedalījās valdības sēdē. Tāpat iecerēts arī apstiprināt jaunu airBaltic padomi un grozīt statūtus.
Vēl viena prasība, ko valsts izvirzījusi privātajam airBaltic akcionāram, ir dažādu BAS kontrolētu aktīvu konsolidācija atpakaļ airBaltic, Dienai sacīja K. Krastiņš. Iecerēts, ka līdz airBaltic darbības stabilizācijai tās operatīvo darbību īpaši uzraudzīs SM un Prudentia, lai gūtu pilnīgu pārliecību par naudas izlietojumu. Valsts paredzētais finansējums airBaltic varētu tikt piešķirts kā Valsts kases aizdevums ar iespēju to vēlāk kapitalizēt. Kopējais ieguldījums (valsts un BAS) sasniegs aptuveni 107 miljonus latu un būs vajadzīgs gan aviokompānijas zaudējumu segšanai, gan ieguldījumiem attīstībā.
Virkne minēto prasību būtu jāatrisina jau līdz 29. septembrī paredzētajai airBaltic akcionāru sapulcei. K. Krastiņš atzina, ka valdībai vēl neesot pilnīgas pārliecības par BAS (pieder B. Flikam un ārzonas kompānijai Taurus Asset Management Fund Limited) patiesā labuma guvējiem, taču privātā akcionāra darbības stils pēdējo dienu laikā esot būtiski mainījies, kas ļāvis valdībai izšķirties ieguldīt airBaltic.