Kopējo nākamā mācību gada jauno studentu skaitu IT nozares programmu studijās vēl ir pāragri nosaukt, taču milzīgais valsts apmaksāto budžeta vietu skaits nepārprotami norāda uz valsts centieniem IT jomu attīstīt. «Mūsu fakultātē ir 260 budžeta vietu, un vairāk arī nespējam apmācīt. Var redzēt, ka būs konkurss, jo mūs kā prioritāti norādījuši 338 studēt gribētāji, bet kopumā pieteikušies ap 800,» stāsta Latvijas Universitātes (LU) Datorikas fakultātes dekāns Juris Borzovs. Viņš stāsta, ka kopumā valstī budžetā datorzinātnes mācīties katru gadu varētu vēlēties ap 1000 jauniešu, bet vēl aptuveni simts būtu gatavi par studijām maksāt. Latvijas Informācijas un komunikāciju tehnoloģijas asociācija (LIKTA) Dienai norāda, ka, tā kā nozarē ir darbinieku trūkums, budžetu skaitu būtu nepieciešams palielināt vēl. «Palielināt lielas jēgas nav, jo vidusskolu beidzēju skaits kopumā iet mazumā, un brīnāmies, ka šajā nozarē studēt gribētāju skaits vēl pat nedaudz pieaug. Ilgi tā nebūs,» skeptisks ir profesors.
Jauno darbinieku apmācībā un kvalifikācijas paaugstināšanā iesaistījusies Ekonomikas ministrija. Piemēram, no pagājušā gada novembra sākta programma, kurā paredzēts apmācīt 33 uzņēmumu vairāk nekā 1000 darbiniekus 4000 apmācībās. Šie uzņēmumi galvenokārt ir nozares lielākie vai zināmākie spēlētāji, jo priekšnoteikums apmācību veikšanai ir līdzmaksājums, kas ir gandrīz 50% no kopējās summas, bet valsts līdzfinansējums pieejams nav.
«Tam, ka IT nozare ir viena no prioritārajām, apliecinājums ir kompetenču centra izveidošana - tajā apvienojušies faktiski visi lielākie nozares pārstāvji, kā, piemēram, Rīgas Tehniskā universitāte, LU, Ventspils Augstskola, Latvijas Nacionālā bibliotēka un citi, lai nākamo četrarpus gadu laikā veiktu kopīgus pētījumus. Uzņēmumu iniciatīva jau ir sagatavot projektus un pateikt, ko viņi plāno darīt. Šis centrs strādā pie mākslīgās valodas tehnoloģiju izstrādes un biznesa procesu analīzes tehnoloģijām,» skaidro EM ES fondu ieviešanas departamenta vadītājs Gatis Silovs. Viņš atzīst, ka arī šis projekts galvenokārt tiek apmaksāts no ERAF līdzekļiem un daļu maksā uzņēmēji, bet valstij naudas atbalstam nav.