Berlīni neizvēlas nejauši
Kustības Demokrātija Eiropā 2025 (DiEM25) dibināšanas pasākums, kurā piedalīšoties J. Varufaka «sabiedrotie no visas Eiropas», norisināsies Berlīnes Volksbￃﾼhne teātrī. Tur savulaik radās aizmetņi demokrātiskām kustībām, kurām vēlāk bija liela loma Berlīnes mūra krišanā, raksta portāls EurActiv.com.
Domājams, ka Berlīne kā kustības DiEM25 dzimšanas vieta nav izvēlēta nejauši. Nepilnos sešos mēnešos, ko J. Varufaks 2015. gada pirmajā pusē pavadīja Grieķijas finanšu ministra amatā, viņš iestājās pret striktajiem taupības pasākumiem, kurus apmaiņā pret finanšu palīdzību Atēnām pieprasīja ES un tās ietekmīgākā dalībvalsts Vācija ar kancleri Angelu Merkeli priekšgalā.
Viņa un galēji kreisā Grieķijas premjerministra Alekša Cipra nelokāmā nostāja noveda pie tā, ka parādu krīzes novārdzinātā Grieķija, kuras ekonomika bija atsākusi izaugsmi, vairs nespēja norēķināties ar saviem kreditoriem un pērn jūlijā bija spiesta pieņemt jau trešo starptautiskās palīdzības programmu 86 miljardu eiro apmērā.
Atstājot finanšu ministra krēslu, J. Varufaks paziņoja, ka ES valda «demokrātijas deficīts». Kopš aiziešanas no aktīvās politikas viņš iesaistījies diskusijās par ES un eirozonas nākotni. Nesen intervijā spāņu laikrakstam El Diaro viņš paziņoja, ka eirozonas sabrukums atdzīvinātu ultranacionālismu un ksenofobiju Eiropā.
Prasa pilnīgu atklātību
Nedēļas nogalē J. Varufaks publicēja DiEM25, kas būšot kreisi orientēta paneiropeiska politiska kustība, manifestu. «ES tiks demokratizēta, vai arī tā sadalīsies,» vēsta dokuments, kurā teikts, ka kustības galvenais mērķis ir līdz 2025. gadam nostiprināt demokrātiju ES.
Manifestā uzsvērts, ka pašlaik demokrātija ES esot tikai «uz papīra», bet realitātē «tuvredzīgu politiķu, ekonomiski naivu amatpersonu un finansiāli nekompetentu «ekspertu» konfederācija verdziski pakļaujas finanšu un rūpniecības konglomerātu ediktiem, atsvešinot eiropiešus un izraisot bīstamu preteiropeisku reakciju».
«Eiropas Savienība bija ārkārtējs sasniegums, kas saveda kopā mierā eiropiešus, kuri runā dažādās valodās un bauda kultūru dažādību, pierādot, ka ir iespējams radīt kopīgu ietvaru cilvēktiesībām visā kontinentā, kas ne tik sen bija mājas slepkavnieciskam šovinismam, rasismam un barbarismam,» rakstīts manifestā, kura īsā un garā versija izlasāma vietnē openDemocracy.com.
DiEM25 piedāvā «trešo alternatīvu» starp ES kļūšanu par «nācijvalstu kokonu» vai «pakļaušanos Briseles no demokrātijas brīvajai zonai».
Kustības prioritāte esot pilnīga atklātība ES lēmumu pieņemšanas procesos, piemēram, nodrošinot ES Padomes, Ekonomikas un finanšu padomes un Eirogrupas sanāksmju tiešraidi. DiEM25 prasa reorganizēt pašreizējās ES institūcijas, lai varētu efektīvi risināt eirozonas un migrācijas krīzi.
Kustība vēlas, lai līdz 2025. gadam tiktu pieņemta ES konstitūcija, kurā būtu nostiprināts, ka Eiropas Parlamentam jādala vara ar dalībvalstu nacionālajiem parlamentiem, reģionu likumdevējiem un pašvaldībām.
Pārliecina britus
J. Varufaks paudis bažas par Lielbritānijas iespējamo izstāšanos no ES, kas tiks izlemts referendumā, ko saviem vēlētājiem ir solījis Apvienotās Karalistes konservatīvais premjerministrs Deivids Kemerons.
«Tas būtu nākamais solis pretī ES sairšanai,» viņš pagājušajā nedēļā sacīja intervijā Business Insider Deutschland. «Pirmo reizi savienība nepaplašinātos, bet saruktu. Tā būtu bīstama tendence.»
Viedokļrakstā, kas 5. februārī bija publicēts britu laikrakstā The Guardian, J. Varufaks vērsās pie Lielbritānijas iedzīvotājiem. «Mums nav jāizvēlas starp padošanos ES vai aiziešanu no tās - pārstartēsim to pilsoņu vadībā,» viņš rakstīja.