Tomēr no teiktā bija jūtams, ka ZZS kandidāta pārliecības spēku ir iedragājis Nacionālās apvienības VL-TB/LNNK un vēl dažu citu frakciju deputātu lēmums atbalstīt viņa konkurentu Egilu Levitu; tas nozīmē, ka nevienam no kandidātiem vismaz pirmajā balsojumā nebūs visas koalīcijas atbalsta.
I. Līdaka arī izteicās, ka neviens saprātīgi domājošs un Latvijai labu vēlošs deputāts nevēlas otro vēlēšanu kārtu, nezinot, kas tajā būs, un to pateikt neviens nevarot. Vienlaikus deputāts priecājās, ka līdz šim neviens no nosauktajiem Valsts prezidenta amata kandidātiem nav teicis neko sliktu par pārējiem. Arī R. Vējonis, runādams par četriem kandidātiem, lietoja izteicienu «visnotaļ cienījami cilvēki». Par savām priekšrocībām R. Vējonis uzskata izpratni par valsts drošības jautājumiem, kā arī Latvijas politikas pārzināšanu un pieredzi, sadarbojoties ar partijām. Vēlreiz citējot I. Līdakas teikto, R. Vējonis ir labi pazīstams reģionos, «ir spiedis roku» lielākajai daļai pašvaldību vadītāju, kas ir stāstījuši par reģionu problēmām, un tas viņu padara par «visas Latvijas prezidentu», jo «viņš zina mūsu bēdu». R. Vējonis atzina, ka viņam daudz darāmā būtu arī aizsardzības ministra amatā, taču nevēlējās prognozēt, kurš šo vietu varētu ieņemt, ja R. Vējoni ievēlētu par prezidentu.
Tikšanos ar žurnālistiem augstā amata pretendents izmantoja, lai dalītos pārdomās par Valsts prezidenta sūtību, norādot, ka tas ir «neitrāls politiskās sistēmas smaguma centrs starp partijām, parlamentu, izpildvaru un sabiedrību». Šī loma bieži vien netiekot pilnvērtīgi izmantota, ieciklējoties uz valsts prezentāciju. R. Vējonis norādīja arī uz Valsts prezidenta tiesībām iejaukties parlamenta un izpildvaras darbā, rēķinoties ar sabiedrības noskaņojumu. Viņš minēja trīs prioritātes: nacionālo vienotību, nacionālās pašapziņas un patriotisma veicināšanu, kā arī sociālo taisnīgumu. «Igauņi ir pārliecināti, ka ir labākie pasaulē, mums šīs pārliecības pietrūkst,» viņš teica un piebilda, ka patriotisms jāaudzina no bērna kājas un liela loma te esot arī Latvijas armijai. «Jo lielāka ir mūsu gatavība aizstāvēt savu valsti, jo mazāka iespēja, ka kāds riskēs mums uzbrukt,» uzsvēra R. Vējonis.
Sociālā taisnīguma jomā prezidenta amata kandidāts pauda, ka par vienādu darbu jābūt vienādam atalgojumam neatkarīgi no tā, vai tas tiek veikts Rīgā vai kādā citā pilsētā, vai laukos. «Nedrīkst cilvēku sodīt par to, ka viņš nedzīvo Rīgā vai pilsētā,» teica R. Vējonis. Interesanti, ka, nosaucot sabiedrības grupas, kuras viņš kā prezidents uzklausītu, R. Vējonis minēja «zinātniekus, ekspertus, pensionārus un diasporas pārstāvjus ārzemēs». Uztverdams šo ideju, I. Līdaka izteicās, ka Saeima vēlēšot arī Īrijas, Lielbritānijas un Vācijas prezidentu, jo Dublinā, iespējams, esot vairāk Latvijas valstspiederīgo nekā Valkā.
Raimondam Vējonim vēl priekšā tikšanās ar visām Saeimas frakcijām. Viņš uzsvēra, ka neies lūgties par katru cenu, lai balso par viņu. «Visi mani pazīst, es politikā esmu daudzus gadus,» viņš optimistiski teica.